Kā aģentūru LETA informēja VARAM Sabiedrisko attiecību nodaļā, MI akts ir pasaulē pirmais visaptverošs MI regulējums, līdzsvarojot MI radītās iespējas un riskus. Regulējums varēs kalpot par orientieri arī starptautisku normu veidošanai šajā jomā.
MI akta mērķis ir uzlabot iekšējā tirgus darbību, nosakot vienotu tiesisko regulējumu, lai veicinātu uzticamu MI risinājumu ieviešanu. Vienlaikus ar to ir plānots aizsargāt pamattiesības, demokrātiju, tiesiskumu un vides ilgtspēju pret MI sistēmu kaitīgo ietekmi un atbalstīt inovācijas.
VARAM valsts sekretāra vietnieks digitālās transformācijas jautājumos Gatis Ozols skaidro, ka pēdējos gados MI no pētniecības un šaura pielietojuma jomām ir kļuvis par jaudīgu, universāli pielietojamu, plaši pieejamu un līdz ar to ietekmīgu tehnoloģiju.
Tas rada iespējas visās jomas, piemēram, paātrina zinātnes attīstību, paplašina medicīnas iespējas, dod jaunu impulsu ekonomikai, paplašina pieeju izglītībai un ļauj uzlabot valsts pakalpojumus. Taču MI rada ne tikai iespējas, bet arī nepietiekami pārvaldītus riskus, kas rada iespēju šo tehnoloģiju pielietošanai tādiem mērķiem, kas nonāk pretrunā ar cilvēka pamattiesībām, vērtībām un demokrātijas pamatprincipiem.
Tāpēc ir svarīgi nodrošināt, lai jomās ar būtisku ietekmi uz sabiedrības interesēm, pamattiesībām un demokrātijas procesiem, šīs tehnoloģijas attīstība, ieviešana un pielietošana un ar to saistītie riski tiek pietiekamā apmērā pārvaldīti. Vienlaikus jāstiprina šīs jomas pētniecības attīstība, kas ne tikai nodrošinās jaunu produktu un pakalpojumu attīstību, bet arī ļaus rast risinājumus MI neatbilstošas izmantošanas pārvaldībai, norāda Ozols.
MI akts definē risku pārvaldības nosacījumus. Aktā tiek noteiktas prasības augsta riska MI sistēmām un to pārvaldītājiem, kas paredz šādu risinājumu izvērtēšanu pirms ieviešanas, tiek noteikti MI aizliegtie pielietojumi, kā arī informēšanas un pārredzamības pienākumi zema riska MI risinājumiem.
Vienlaikus regula paredz arī caurspīdības nosacījumus lielo valodu modeļiem un to trenēšanā izmantotajiem datiem. MI akts neattiecas uz militāriem, aizsardzības un valsts drošības mērķiem radītām sistēmām, taču nosaka minimālās prasības personas pamattiesību aizsardzībai, kas paredz valstīm ieviest atļauju un uzraudzības procedūras.
MI akts nodrošinās sabiedrības interešu aizsardzību, stiprinot atbildīgu MI lietojumu attīstību. Vienlaikus tiks atbalstīta pētniecības attīstība, šai jomai nosakot atsevišķus izņēmumus un atvieglojumus, kā arī paredzot MI "testēšanas smilškastu" ieviešanu.
Kā uzņēmējiem, tā valsts iestādēm tiks nodrošināti skaidri un vienoti noteikumi MI izstrādes, ieviešanas un lietošanas procesos, atbilstoši tam, kāda riska MI sistēmas tiks izstrādātas un laistas tirgū, vai izmantotas pakalpojumu sniegšanā. Regula paredz arī sankciju mehānismu prasību neievērošanas gadījumā.
Sagaidāms, ka MI akts oficiāli stāsies spēkā maijā vai jūnijā un tā ieviešana notiks pakāpeniski.
Pašlaik dalībvalstu, tajā skaitā Latvijas, valsts pārvaldei būs pienākums nodrošināt MI sistēmu uzraudzību, veidojot uzraudzības institūcijas un procesus ar kompetentu personālu un darbībai nepieciešamiem resursiem.