Pēc Latvijas Bankā vēstītā, Latvijas uzņēmēji pagaidām piesardzīgi raugās uz atteikšanos no mazā nomināla monētām apgrozībā, bet šāda iniciatīva varētu tikt īstenota, ja sabiedrības atbalsts ietu plašumā - pagaidām "par" un "pret" dalās diezgan līdzīgi, kā arī ja tiktu apzinātas nepieciešamās izmaiņas tiesību aktos un uzņēmēji gūtu pārliecību par šāda soļa ekonomisko atdevi.
Šāds secinājums izskanējis Latvijas Bankā oktobra beigās rīkotā diskusijā par mazā nomināla monētu nākotni, kurā piedalījās tirgotāju, inkasācijas uzņēmumu, kases aparātu uzturētāju, banku, Finanšu ministrijas, Valsts ieņēmumu dienesta, Patērētāju tiesību aizsardzības centra un centrālās bankas pārstāvji.
Latvijas Banka rīkoja diskusiju, lai apzinātu skaidrās naudas apritē iesaistīto uzņēmēju un valsts institūciju pārstāvju viedokļus par atteikšanos no viena un divu centu monētām apgrozībā. Latvijā šāda apspriešana patlaban sākas, kamēr vairākās eiro zonas valstīs (Somijā, Īrijā, Nīderlandē, Beļģijā) jau gadiem tiek īstenota pirkuma summas apaļošana. Arī Igaunijā un Lietuvā ir sāktas diskusijas par mazo nominālu nepieciešamību ikdienas norēķinos.
Latvijas iedzīvotāju viedoklis par viena un divu centu monētu nepieciešamību tiek mērīts vairākus gadus, un 2019.gada rudens aptaujā 41% aptaujāto atbalstīja ideju atteikties no mazā nomināla monētu aprites, bet 50% bija viedoklis, ka tās atstājamas apgrozībā.
To iedzīvotāju īpatsvars, kuri iestājas par mazā nomināla monētu izņemšanas no apgrozības, Latvijā gadu gaitā pakāpeniski pieaug.
Diskusijā starp galvenajām viena un divu centu monētu aprites samazināšanas priekšrocībām minēta skaidrās naudas aprites izmaksu samazināšanās, iesaistītajiem uzņēmējiem sarūkot darbībām, kas saistītas ar mazā nomināla monētu apstrādi, uzglabāšanu un transportēšanu; ietaupītais pārdevēju laiks, mazinoties rūpēm par mazo monētu pārskaitīšanu; pircēju neērtību samazināšanos, jo makos būtu mazāk smagās sīknaudas; ietaupītos līdzekļus par skaidrās naudas izmantošanu sabiedrībai kopumā, tostarp centrālajai bankai un uzņēmējiem, jo būtu mazākas monētu kalšanas un aprites izmaksas.
Savukārt starp trūkumiem un risināmiem jautājumiem tika pieminēts tas, ka nepieciešams sakārtot tiesisko bāzi, tostarp grāmatvedības uzskaites un patērētāju tiesību aizsardzības jomās; jāveic kases aparātu pārprogrammēšanu, jāveic sabiedrības informēšanas darbs, lai veicinātu izpratni un kliedētu bažas, ka cietīs sociāli neaizsargātāko iedzīvotāji, kā arī šaubas, vai visiem skaidrās naudas apritē iesaistītajiem neradīsies grūtības pirkuma gala summas aprēķinos.
"Kā nozīmīgākais izaicinājums, lai iniciatīvu par mazā nomināla monētu samazināšanu apgrozībā īstenotu, tika minēta plaša, vispusīga un pienācīga sabiedrības informēšana par visiem aspektiem, kas saistīti ar pirkuma gala summas noapaļošanu. Pienācīgi neizskaidrojot cilvēkiem, kādas ir iecerētās pārmaiņas, par to īstenošanu būtu jāaizmirst," atzīmēja Latvijas Bankā.
Centrālajā bankā minēja, ka atbildīgo valsts institūciju viedoklis bija piesardzīgi pozitīvs, vienlaikus norādot uz nepieciešamību paveikt visus priekšdarbus iniciatīvas īstenošanai, kā arī parūpēties par sociāli neaizsargātākajiem sabiedrības pārstāvjiem. Uzņēmēju pusē atbalstu pauda bankas, kamēr tirgotāji bija bažīgi, bet inkasācijas uzņēmumi un kases aparātu uzturētāji - gatavi ieviest pārmaiņas tad, ja tiktu pieņemti atbilstoši lēmumi.
Latvijas Bankā atzīmēja, ka pirkuma gala summas noapaļošanas noteikumi paredz samazināt viena centa un divu centu monētu skaitu apgrozībā. Tas nenozīmē, ka cenas veikalos tiktu paaugstinātas, noapaļojot līdz summai, kas dalās ar pieci. Noapaļota tiktu pirkuma gala summa: ja summa beigtos ar 1, 2, 6, vai 7, tā tiktu noapaļota uz leju, ja ar 3, 4, 8 vai 9 - uz augšu.
Viena centa un divu centu monētas tiktu saglabātas apgrozībā - ar tām vienmēr būtu iespējams norēķināties veikalos, taču, ieviešot pirkuma gala summas noapaļošanu, pamazām beigtos to lietošana ikdienā.