Monētas grafisko dizainu veidojusi māksliniece Anna Heinrihsone, un ģipša modeli – tēlniece Ligita Franckeviča. Jaunās 1 lata monētas kaltas Bādenes-Virtembergas kaltuvē Vācijā (Staatliche Münzen Baden-Württemberg).
Latvijas Bankas iedibinātajai īpašo apgrozības vienlatnieku tradīcijai rit divpadsmitais gads un to paredzēts turpināt līdz Latvija kļūs par pilntiesīgu Ekonomikas un monetārās savienības dalībvalsti un ieviesīs eiro. To iesāka monēta ar stārķi, un jau kopš 2004. gada tiek kaltas divas šādas monētas gadā – viena uz vasaras un otra uz ziemas saulgriežiem (pilnu īpašo vienlatnieku klāstu var redzēt šeit). Tātad, ja 9.jūlijā Latvija saņemtu eirozonas valstu uzaicinājumu 2014.gada janvārī pāriet uz eiro, šoruden klajā nāktu vēl viens vienlatnieks.
Kokle ir sens baltu izcelsmes mūzikas instruments. Kokles saglabājušas, atguvušas un paplašinājušas pazinēju un cienītāju loku, atdzimstot līdz ar citu seno tradīciju kopšanu.
Jauno 1 lata monētas reversā attēlota kokle. Aversā zem Latvijas ģerboņa redzams jaunās monētas kalšanas gads – 2013. Citu atšķirību – monētas jostas, izmēra, izmantotā metāla un svara ziņā – starp jauno monētu un citām 1 lata apgrozības monētām nav.
Monētas kopējā tirāža ir 1 miljons, un tā tāpat kā citām īpašajām apgrozības monētām netiks papildināta.
Jāpiezīmē, ka īpašo apgrozības monētu tradīcija pastāv arī eiro zonā, kur katra valsts reizi gadā var emitēt divas divu eiro piemiņas (apgrozības) monētas, kuras izmantojamas kā maksāšanas līdzeklis visās eiro zonas valstīs. Par šo monētu dizainu un emisiju atbildīga katra atsevišķā eiro zonas valsts.