Tie, kas tirgo ievestos, saka, ka tikai retais tirgotājs drīkstētu norādīt Latviju kā izcelsmes vietu, jo īstā sezona vēl tikai priekšā. Savukārt pārdevēji, kas gurķiem kā izcelsmes valsti norādījuši Latviju, Dienai teic, ka tos audzē īpašās siltumnīcās.
Latvijas Mājražotāju un mazo ražotāju informācijas un atbalsta biedrības valdes priekšsēdētājs Agris Locs atzīst, ka tirgos diezgan uzmanīgi jāpēta, vai tiešām tiek tirgota vietējā prece. Tuvākajās nedēļās gurķu ražai vajadzētu ienākties lielākajā daļā saimniecību, tad risks tapt maldinātam būs krietni mazāks.
Zemnieku saimniecības Vārpas saimnieks Zigmārs Rankevics stāsta, ka gurķi kurināmās siltumnīcās sākuši ienākties jau aptuveni nedēļu. Tomēr dārzeņi dažādos valsts rajonos nogatavojas atšķirīgi - dažviet tas notiek par divām nedēļām agrāk nekā citviet. "Protams, pastāv zināms risks, ja zemnieks agrāk iesēj, vēl var uznākt sals. Gurķi, piemēram, Iecavas pusē jau kādas divas trīs nedēļas kā ienākas, mums pašiem tie sāka nogatavoties tikai pagājušajā nedēļā. Nav saules, un tāpēc process ir ļoti lēns," skaidro Rankevics un atzīst, ka garšas ziņā tomēr ir ļoti liela atšķirība, vai gurķis audzēts siltumnīcā vai ārpus tās.
Tomēr jebkurā gadījumā Latvijas gurķim vairumtirdzniecībā patlaban būtu jāmaksā apmēram divi eiro kilogramā. Mazumtirdzniecībā zemākajai cenai par kilogramu Latvijas gurķu jābūt ap trim eiro. "Ja cenas ir zemākas, tad jāsāk domāt, ka varbūt tomēr tas nav vietējais produkts. Latvijā audzētu gurķi var atpazīt arī pēc ziediņa tā galā - tas varētu liecināt, ka dārzenis ir svaigi lasīts. Ievestajiem parasti ziediņi nobirst pa to laiku, kamēr tiek vesti," veidu, kā atrast pašmājās audzēto, atklāj Rankevics.
Visu rakstu lasiet otrdienas, 19.maija, avīzē Diena!