To rāda BDO pētījums par nodokļu izmaiņām Baltijas valstīs, Ungārijā, Francijā, Vācijā, Grieķijā 2021. gadā. Lai arī jau 2020. gadā koronavīrusa radīto seku pārvarēšanai daudzās valstīs tika īstenotas vairākas būtiskas izmaiņas, šīm nodokļu izmaiņām dažādās valstīs ir bijuši atšķirīgi uzdevumi un mērķi – vienām tas bija atjaunot tūristu plūsmas, bet, lai potenciālie atpūtnieki neizvēlētos konkurentvalstu piedāvājumus, tika samazinātas pievienotās vērtības nodokļa likmes, citām – mainot nodokļu likmes vai to piemērošanas sliekšņus, palielināt it īpaši mazāku algu saņēmēju makos esošo naudas apmēru (iespējams, arī vairojot viņu labsajūtu), vienlaikus paņemot naudu valsts budžetā tieši no turīgāko (lielāko ienākumu) saņēmējiem. Bez tam nodokļu sistēmas izmaiņas ir bijušas vērstas arī uz papildu nodokļu iekasēšanu un melno caurumu aizmūrēšanu. Nenoliedzami, nodokļu sistēma nekad nestāv uz vietas, un tajā notiek dažādas izmaiņas, kuras diktē gan tehnoloģiju attīstība, gan pārmaiņas tautsaimniecības struktūrā un arī krīzes.
Atšķirīgi mērķi
"1. jūliju dažādu Eiropas valstu strādājošie un atšķirīgu ienākumu līmeņu saņēmēji sagaidīja ar dažādām jūtām – vieniem korekcijas nodokļu sistēmā ļauj saņemt vairāk, citi tieši pretēji – par vienu un to pašu darbu saņems mazāk, citi varēs atļauties vairāk iegādāties, piemēram, tūrisma pakalpojumus vai vairāk pabaudīt maltīti restorānos, jo tiek piemērota zemāka pievienotās vērtības likme," kopējo ainu rāda AS BDO Latvia Nodokļu departamenta direktore Alise Berlinberga. Viņa uzsver, ka vienotajā Eiropas Savienībā novērojamas ļoti lielas atšķirības tieši nodokļu normatīvu grozījumos.
"Tādās valstīs kā Zviedrija, Somija, arī Igaunija patiesībā nodokļu jomā būtisku pārmaiņu nav, savukārt citās, piemēram, Ungārijā, apsver radikāli mainīt iedzīvotāju ienākuma nodokli, Francijā – šī paša nodokļa progresīvo likmju sliekšņus, bet Latvijā – ieviest minimālo nodokli pašnodarbinātajiem un daļslodzes strādājošajiem," skaidro A. Berlinberga. Viņa norāda uz faktu, ka Latvijas kaimiņvalsts Lietuva sākusi būtībā kopēt to, ko dara Eiropas lielvalsts Vācija, arī Grieķija, Beļģija, – samazināt pievienotās vērtības nodokļa likmes, it īpaši tām jomām, kuras būtiski cietušas Covid-19 pandēmijas noteikto ierobežojumu un liegumu dēļ.
"Kopējā tendence gan Eiropā, gan pasaulē – lielās valstis lielākoties neaiztiek nedz iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes, nedz arī sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmes un to apmērus, bet tās izmaina patēriņa nodokļus – pievienotās vērtības nodokļus," stāsta A. Berlinberga. Viņa atgādina, ka dažādās valstīs ir ne tikai citādas tautsaimniecības, bet arī citādi valsts budžeta piepildīšanas avoti, kā arī iemaksu principi. "Tik liela nodokļu īpatsvara, kādu valsts kopējā budžetā ģenerē mazo ienākumu saņēmēji Latvijā, šķiet, nav nevienā attīstītajā Rietumeiropas valstī, jo tām ir iespējas paņemt nodokļus no lielajām korporācijām. Būtībā Latvijas valstij nav no kā cita paņemt nodokļus, kā no tiem pašiem, kuri strādā, jo uzņēmuma ienākuma nodokļa pienesums valsts kopējā makā pēc 2018. gada nodokļu reformas kļuva pavisam niecīgs," stāsta A. Berlinberga.
Visu rakstu lasiet 6.jūlija žurnālā Dienas Bizness!