“MOT Latvija” kopā ar “Forta Research” labāko TOP3 ierindojas kopā ar tādiem pasaulē zināmiem zīmoliem kā “Unilever”, kas ieguva pirmo vietu, un “Microsoft”, kas, savukārt, ieguva 3.vietu. Šādu ESOMAR apbalvojumu Latvijā un arī visā Baltijā īstenots projekts un pētījums iegūst pirmo reizi.
Atzinība paredz arī naudas balvu 2000 EUR apmērā, kas tiks ziedota “MOT Latvija” jauniešu programmas turpmākajai darbībai.
1947. gadā Nīderlandē dibinātā bezpeļņas organizācija ESOMAR izstrādā, nosaka un nodrošina tirgus izpētes un datu analīzes standartus un vadlīnijas visā pasaulē.
“Pēc vairāk nekā 15 gadiem izpētes jomā, es patiesi ticu, ka pētījumu mērķis nav tikai faktu konstatācija, bet gan pozitīvu pārmaiņu stimulēšana – uzņēmējdarbībā un sabiedrībā. Tikai tad, manuprāt, pētījumam veidojas pievienotā vērtība un investīciju atdeve. Tieši šos aspektus, līdztekus auditorijas analīzei, datu apkopošanas un analīzes kvalitātei, arī vērtē ESOMAR konkursā. Mēs esam gandarīti par izcīnīto sudrabu, jo konkurējām ar patiesi lieliem zīmoliem,” skaidroja “Forta Research” valdes priekšsēdētāja un pētniece Linda Ezera.
Bezpeļņas organizācija “MOT Latvija” ir pirmā MOT tīkla dalībvalsts, kas saņēmusi tik nozīmīgu, starptautisku atzinību. Tīklā darbojas arī Norvēģija, Dānija, Taizeme, Dienvidāfrika, Latvija un drīz piedalīsies arī ASV. “Iegūtā 2. vieta apstiprina, ka mūsu darbam ir nozīmīga pievienotā vērtība. Esam priecīgi un pateicīgi par brīnišķīgo iespēju un sadarbību, kāda mums izveidojās ar “Forta Research”, atklāj “MOT Latvija” trenere Rita Mihaloviča.
Pēc Ezeras teiktā, šis apbalvojums ir prestižs, jo iesniegtos darbus un to ietekmi uz plašāku sabiedrību vērtē starptautiska un jomā pieredzējusi žūrija pēc vairākiem kritērijiem. Piemēram, uzdevuma sarežģītība un izaicinājums, sociālo izmaiņu jeb ietekmes apliecinājums, kā pētījums palīdzēja nodrošināt veiksmīgāku projekta rezultātu u.c.
“Jau sākot sadarbību ar “MOT Latvija”, bija skaidrs, ka izpētes mērķim nevis vienkārši “jānomēra vidējā temperatūra”, bet gan jāpalīdz labāk izprast reālo situāciju par Latvijas jauniešu garīgo veselību, viņu izjūtām “Covid-19” laikā, lai tā sagatavotu informatīvu kampaņu un pilnveidotu praktiskus palīdzības instrumentus problēmas risināšanai. Pētījums nav tikai skaitļu apkopošana, tas ir nozīmīgs komunikācijas kanāls, caur kuru paust sabiedrības, šajā gadījumā - jauniešu - “balsi”,” skaidroja Ezera.
Pētījuma veikšana bija loģisks solis pēc tam, kad pandēmijas laikā MOT treneri vairs nevarējuši doties uz skolām un tikties ar jauniešiem klātienē. Turpinot sabiedrībā jau iepriekš aizsākto diskusiju par jauniešu mentālo veselību, “MOT Latvija” vēlējušies palīdzēt meklēt risinājumus. Lai to izdarītu, bija nepieciešams saprast reālo situāciju sabiedrībā.
“MOT Latvija” un “Forta Research” kopīgi īstenotais pētījums bija kā pamats vērienīgas Vislatvijas kampaņas, “MOT Pusaudžu motivācijas mēnesis”, organizēšanai 2021. gada aprīlī. Komunikācijā iekļautā statistika par patieso jauniešu mentālās veselības stāvokli Latvijā apstiprināja problēmas nozīmi un izcēla nepieciešamību par to runāt vairāk un skaļāk – gan skolās, gan organizācijās un ģimenēs.
Pēc Mihalovičas vārdiem, pētījums ļāva gūt apstiprinājumu tam, ka darbs, ko ar jauniešiem veic “MOT Latvija”, ir ļoti svarīgs. Piemēram, viens no rezultātiem parādīja, ka aptuveni 40% jauniešu pozitīvu uzmundrinājumu no apkārtējiem saņem tikai divas, trīs reizes mēnesī, kas ir ļoti maz. “Mūsu motivācijas programmas mērķis ir iedrošināt, uzmundrināt jauniešus ticēt sev un saskatīt izeju no jebkuras situācijas. Pozitīvās domāšanas trūkums mūsdienās ir nozīmīga problēma ne tikai jauniešu, bet arī pieaugušo vidū,” uzsver MOT trenere.
Kampaņā, kurā uzrunāja gan jauniešus, gan vecākus, ne tikai informēja par esošo situāciju, bet arī piedāvāja praktiskus padomus, kurus ikviens jaunietis varēja izmantot, lai rūpētos par savu mentālo veselību, esot mājās.
Mentālās veselības traucējumi nav vienīgā problēma, par kuru nepieciešams runāt sabiedrībā. “MOT Latvija” mērķis ir vismaz reizi gadā izcelt arī citas jauniešiem aktuālas tēmas, tostarp mobingu, attiecības ar vecākiem un citus jautājumus.
“Kvalitatīvi veikti pētījumi ir neatņemama daļa šādu un citu problēmu patiesās situācijas noskaidrošanā. Ņemot vērā informācijas pārbagātību un viltus ziņu plūsmu, objektīvi pētījumu palīdz risināt svarīgus jautājumus un radīt sabiedrībā nozīmīgas, vajadzīgas pārmaiņas,” tā Mihaloviča.
Starptautiskā konkursa “Research Effectiveness Award 2021” mērķis ir izcelt labākos piemērus, kā tirgus vai sociālie pētījumi var radīt nozīmīgu komerciālu un/vai sociālu ietekmi. Izpētes projekts ir veiksmīgi izdevies tad, ja tas piedāvā ne tikai vērtīgu statistiku, bet arī reālus rezultātus, no kuriem ieguvumi ir uzņēmumam vai sabiedrībai.