Šādi līdzšinējo sporta infrastruktūras investīciju politiku, kas realizēta ar Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) starpniecību, laikrakstam Dienas bizness raksturo par sporta nozari atbildīgajā Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM), kas jau tuvāko nedēļu laikā plāno nākt klajā ar jaunu sporta infrastruktūras attīstības koncepciju.
«Olimpiskie centri vairs netiks atbalstīti tādā veidā, kā tas bija līdz šim, – caur valsts budžeta dotāciju LOK. Ja vispār sporta objekti un bāzes tiks būvēti, tad tās dotācijas tiks piešķirtas konkrētam izpildītājam, konkrētam projekta veicējam. Šobrīd IZM pastāv uz to, ka vispār sporta infrastruktūru nevar attīstīt tā kampaņveidīgi, randomā izvēloties kur kādu objektu būvēt. Infrastruktūra būtu attīstāma pa konkrētiem plānošanas periodiem, lai izpaliktu strīdi par gada, divu gadu vai triju gadu konkrētu finansējumu,» saka IZM Sporta un jaunatnes departamenta direktore Ulrika Auniņa-Naumova.
Kā LOK prezidents, tā arī IZM amatpersonas atzīst, ka pastāvošā sistēma rada izkropļotu priekšstatu par to, cik daudz naudas valsts īsti atvēl sporta finansēšanai, turklāt lēmumi par valsts galvojumu piešķiršanu vai nepiešķiršanu tiek pieņemti, ietekmējoties no politiskās konjunktūras. Nevar gan nepamanīt, ka puse no līdz šim uzceltajiem olimpiskajiem centriem atrodas pašvaldībās, kuru vadītāji ir arī LOK izpildkomitejas locekļi.