Komersantiem joprojām ir arī daudz neatbildētu jautājumu par to, kā vācu iekšējā tirgus aizsardzībai ieviestos nosacījumus ievērot. Bargo sodu dēļ, kas var sasniegt pat 500 tūkstošus eiro, atsevišķi uzņēmumi pārvadājumus uz Vāciju pārtraukuši.
Vācijas likums par minimālās algas likmes piemērošanu attiecināms uz visiem Vācijā strādājošajiem darbiniekiem neatkarīgi no darba devēja uzņēmuma reģistrācijas valsts. Tādējādi tiktu panākti visiem vienādi spēles noteikumi, Dienas Biznesam skaidrojusi Vācijas Finanšu ministrijas pārstāve Friederike von Tiesenhausen. Ārvalstīs reģistrētiem darba devējiem, kuri Vācijā nodarbina darbiniekus, ir pienākums pirms katra darba vai pakalpojuma sniegšanas sākuma iesniegt rakstisku pieteikumu vācu valodā.
Uzņēmumi ir nepatīkami pārsteigti par to, ka līdz ar jauno kārtību izpalikuši skaidrojumi, kā jaunā prakse īstenojama.
"Nav nekādu normālu skaidrojumu ne no vienas ministrijas, tāpat nav normālu instrukciju," neizpratnē ir lielākā Latvijas autopārvadājumu uzņēmuma SIA Kreiss pārstāvis Boriss Zaks. Kompānija gan pārvadājumus uz Vāciju turpina un "strādā" pie jautājuma, lai nosūtītu vāciešiem nepieciešamo informāciju. Starptautisko kravu pārvadājumu veicējas SIA Vervo direktors Māris Dreimanis norāda, ka Vācijas virzienā izmanto ārpakalpojumu, un kravu plūsma uz šo valsti nav apstājusies. Turpretī SIA Panway Logistics pagaidām uz Vāciju nebrauc, jo nav skaidrības, ko īsti ietver prasība par minimālo algu, proti, vai šajā summā iekļautas arī komandējuma naudas, norāda kompānijas valdes locekle Inga Varnasa. Pēc viņas teiktā – atbildes nespēj sniegt ne autopārvadātāju asociācijā Latvijas auto, ne Valsts Darba inspekcijā. Latvija nav tiesīga skaidrot Vācijas iekšējos normatīvos aktus, norādījusi Labklājības ministrijas Darba attiecību un darba aizsardzības politikas departamenta direktora vietniece Ineta Vjakse, piebilstot, ka skaidrojums būtu jāprasa vācu iestādēm.
Noprotams, ka citu valstu iebildumu dēļ Eiropas Komisijas dienesti pētīs, vai vācu normatīvie akti atbilst ES tiesību normām.
Par to, ka šis lēmums attieksies arī uz transporta uzņēmumiem LA, uzzinājusi tikai decembra vidū pirms svētku brīvdienām, norāda asociācijas prezidents Valdis Trēziņš. Viņaprāt, šai prasībai nav nekādas loģikas, jo tranzīta pārvadājumi caur Vāciju nekādi neapdraud vācu iekšējo tirgu. Jautājuma risināšanā iesaistījusies Starptautiskā autopārvadājumu savienība (IRU), jo arī citu valstu autopārvadātāji par vācu prasībām ir neizpratnē.
Visu rakstu Pārvadātāji šokā par vācu izgājienu
lasiet piektdienas, 16. janvāra, laikrakstā Dienas Bizness (6. lpp.)!
prieks