No 28 Eiropas Savienības (ES) valstīm, PVN plaisa ir samazinājusies 25 valstīs, bet palielinājusies trijās valstīs. Šāda pozitīva tendence Eiropas mērogā skaidrojama ar 2017.gada iekšzemes kopprodukta (IKP, faktiskajās cenās) pieaugumu par 2,5%. Būtisks IKP pieauguma ietekmējošais faktors ir mājsaimniecību gala patēriņš.
Kā liecina VID veiktā plaisas analīze, nedeklarētās PVN saistības ir zināmā mērā atgriezenisks rādītājs IKP dinamikai. Tātad labvēlīga ekonomiskā situācija sekmē nodokļu plaisu samazināšanos un otrādi – pastāv būtiski PVN plaisas pieauguma riski ekonomisko krīžu periodos.
Būtiskākie PVN plaisas samazinājumi novēroti Maltai, Polijai un Kiprai. Zemākās PVN plaisas novērotas Kiprai (0,6%), Luksemburgai (0,7%) un Zviedrijai (1,5%). Lielākās plaisas novērojamas Rumānijai (35,5%), Grieķijai (33,6%) un Lietuvai (25,3%). Kopumā PVN plaisas mediāna ES valstīs ir 10%.
Salīdzinot Latvijas PVN plaisu ar kaimiņvalstīm, 2017.gadā PVN plaisa Latvijā bija ievērojami mazāka nekā Lietuvā (25%), bet lielāka nekā Igaunijā (5%). Pēc provizoriskajiem rādītājiem par 2018.gadu, Latvija ir vienīgā, kurai EK prognozē būtisku plaisas kritumu (EK prognozētā plaisa 2018.gadā – Latvijai 10%, Lietuvai 25%, Igaunijai 5%).
Saskaņā ar EK pētījumu PVN plaisa 2017.gadā veidoja 15,1%. Salīdzinot ar 2013.gadu PVN nodokļu plaisa ir samazinājusies par 9 procentpunktiem jeb 145 milj. eiro. Būtisks samazinājums par 5 procentpunktiem tiek prognozēts 2018.gadā jeb PVN plaisa veidos 10%, kas teju sakrīt ar VID veiktajiem aprēķiniem (2018.gadā PVN plaisa – 10,2%).
Īpaši pozitīvi vērtējams fakts, ka ne tikai VID veiktais pētījums, bet arī EK veiktais pētījums kopumā liecina par PVN plaisas samazināšanās tendenci, kā arī tas, ka Latvijas PVN plaisas lielums ir sasniedzis vidējo ES plaisas lielumu (10%).
Ar pilnu EK publicēto ziņojumu par PVN plaisu iespējams iepazīties, klikšķinot šeit.