“Elwind” atkrastes vēja parks būs nozīmīgs projekts Baltijas jūras reģionam ar lielu ekonomisko un sociālo ietekmi, tādēļ projekta attīstības nākamajā stadijā no Latvijas puses ar to strādās Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA), nodrošinot parka būvniecībai nepieciešamo atļauju saņemšanu un ietekmes uz vidi novērtējumus. Tādā veidā tiks mazināta projekta ieviešanas ietekme uz elektroenerģijas pārvades tarifu patērētājiem.
“Realizējot “Elwind” projektu, palielināsies Latvijas energoapgādes drošība un potenciāli nākotnē varētu samazināties arī enerģijas ražošanas izmaksas. Vienlaikus mūsu izmantotā enerģija kļūs zaļāka. Šajā nozarē ir augsts investīciju piesaistes potenciāls, kas nozīmē, ka, veicot nepieciešamos priekšdarbus, uzņēmēji būs gatavi iesaistīties, pārņemot daļu risku uz sevi. Paralēli “Elwind” projektam Latvijā tiks attīstīti arī citi mazākas jaudas vēja parki, kas nozīmē, ka salīdzinoši netālā nākotnē mēs no elektroenerģijas iepircējiem varētu kļūt par elektroenerģijas eksportētājiem, saražojot vairāk nekā Latvija spēj patērēt,” uzsver LIAA direktors Kaspars Rožkalns.
Saskaņā ar veiktās priekšizpētes rezultātiem, Latvijā atkrastes vēja parks varētu tikt izbūvēts Kurzemes piekrastē starp Liepāju un Ventspili, kur pēc veiktajiem pētījumiem ir visatbilstošākie apstākļi vēja parka attīstīšanai. Jāuzsver, ka vēja turbīnas tiks izbūvētas aptuveni 20 km no krasta līnijas. Projekta “Elwind” laika plāns paredz, ka ietekmes uz vidi novērtējumi un visas nepieciešamās būvniecības atļaujas tiks saskaņotas līdz 2025. gadam, bet 2026. gadā plānots organizēt izsoli komersantiem, kuri vēlēsies iesaistīties projekta turpmākajā realizācijā. Kā projekta noslēguma termiņš tiek plānots 2030. gads. Būtiski uzsvērt, ka, saskaņā ar pētījumu centra SKDS 2022. gada aprīlī un maijā veiktās aptaujas rezultātiem, 77% Latvijas iedzīvotāju atbalsta vēja parku būvniecību.
“Elwind” projekta īstenošana dos ieguldījumu arī citu saistīto enerģētikas un klimata politikas mērķu sasniegšanā, tai skaitā energoefektivitātes, enerģētiskās drošības un siltumnīcefektu izraisošo gāzu samazināšanas jomās. Tāpat projekts būs nozīmīgs ieguldījums Eiropas zaļā kursa mērķu sasniegšanai, tādēļ projekta realizācijai plānots piesaistīt arī Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF) finansējumu, tādā veidā sedzot līdz pat pusei no kopējām pieslēguma infrastruktūras izmaksām.
Kā zināms, 2019. gadā Igaunijas valdības pārstāvji uzsāka sarunas ar Latvijas pusi par iespējamu kopīgu atkrastes vēja parka projekta īstenošanu. 2019. gada decembrī, ekonomikas ministram tiekoties ar Igaunijas ekonomikas un komunikāciju ministru, tika panākta konceptuāla vienošanās par šāda projekta īstenošanu. Latvijas Ekonomikas ministrijas un Igaunijas Ekonomikas un komunikāciju ministrijas memorands nosaka juridiski nesaistošu ietvaru kopīgai atkrastes vēja parka projekta pārvaldībai un finansēšanai starp Igaunijas Ekonomikas un komunikāciju ministriju un Latvijas Ekonomikas ministriju. Precīzs izmaksu un ieguvumu sadalījums tiks noteikts, pamatojoties uz priekšizpētes un izmaksu un ieguvumu analīzes rezultātiem. Latvijas un Igaunijas atkrastes vēja parka kopprojekta īstenošana ir iekļauta Latvijas Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā 2030. gadam.