Proti, nedrīkst uzņēmumu pakļaut politiskai konjunktūrai - vai tā būtu manipulēšana ar tarifiem vai uzņēmuma ienākumu pārpumpēšana budžetā, vai uzņēmumam neraksturīgu funkciju uzkraušana. Ir jābūt ilgtermiņa skaidrībai par uzņēmuma struktūru un īpašnieku sastāvu. Uzņēmuma kredītreitingam un reputācijai jābūt atkarīgai vienīgi no paša uzņēmuma paveiktā vai neizdarītā, bet ne no politiķu interesēm un izpratnes līmeņa.
Ja dažādu iemeslu dēļ Latvijas patērētājiem jārēķinās ar enerģijas sadārdzināšanos, politiķi nedrīkstētu norobežoties no šāda neapšaubāmi nepopulāra fakta, klāstot, ka «tā mums saka uzņēmuma speciālisti...». Politiķu uzdevums būtu neslēpt galvu smiltīs un laikus pieņemt šādu neizbēgamību, vienlaikus reāli izstrādājot tiešas vai pastarpinātas kompensācijas mehānismus patērētāju grupām, kurām tarifu kāpumu būtu nepieciešams mīkstināt.
Latvenergo, protams, ir rūpīgi uzraugāms un vajadzības gadījumā kritizējams, tomēr nevajag jaukt valsts uzņēmuma statusu ar krājkasītes vai šaha figūras funkcijām.