Arodbiedrību ieskatā valsts budžeta jautājumos ir padarīta virkne labu darbu, tostarp ir atrasts papildfinansējums iekšlietu nozarei, dzelzceļa infrastruktūrai, kā arī ir panākts kompromiss ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību (LIZDA) par darba samaksas pieaugumu pedagogiem.
Tomēr nepieciešamie 153 miljoni eiro veselības aprūpei, kas bija kompromisa vienošanās rezultāts nozares stratēģiskajā padomē, 2025.gada valsts budžetā nav atrasti. Asociācijā uzsver, ka šī finansējuma vietā ir piešķirti tikai 24,9 miljoni eiro, kas galvenokārt attieksies uz kompensējamiem medikamentiem un onkoloģiju.
Sēdes laikā gan arodbiedrības, gan darba devēji uzsvēra, ka līdztekus drošībai valsts prioritātei jābūt arī veselībai un izglītībai. Veselības aprūpei lielāks finansējums ir akūti nepieciešams, kā to norāda Eiropas Komisija (EK) un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD). Tagad jautājuma pozitīvs risinājums vēl ir iespējams Saeimā, norāda LBAS.
Pēc LBAS paustā, finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) prezentācijā par 2025.gada valsts budžeta pārskatu norādīja uz vairākiem izdevumu samazināšanas avotiem, lai nodrošinātu budžeta prioritāro pasākumu finansēšanu. Izdevumus izdevies samazināt, ierobežojot mēnešalgas pieaugumu vēlētām amatpersonām un Saeimas ieceltām amatpersonām, samazinot ministriju un citu centrālo iestāžu izdevumus, kas budžetā nodrošina papildu 52,6 miljonus eiro. Kopbudžeta un speciālā budžeta izdevumu pārskatīšana došot vēl papildu 51,3 miljonus eiro, bet korekcijas vispārējās valdības izdevumos un iemaksām ES budžetā ļaušot ietaupīt 40,7 miljonus eiro. FM uzrāda, ka ir izdevies samazināt izdevumus 330,7 miljonu eiro apmērā.
Sēdes laikā tika panākta vienošanās, kas paredz nākamajā gadā izskatīt iespējas sabiedriskā sektoru izdevumus samazināt par vēl 5%.Šādu priekšlikumu virzīja Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), kam konceptuāli piekrīt arī LBAS, vienlaikus uzsverot, ka izdevumu samazinājums nedrīkst ietekmēt sabiedriskajā sektorā strādājošo darbinieku algas un to pieaugumu.
LBAS sēdes laikā izteica vairākus priekšlikumus turpmākai budžeta līdzekļu papildināšanai, piemēram, ka Igaunijā valdība plāno pārdot oglekļa dioksīda kvotas 402,6 miljonu eiro vērtībā un šo summu ir ietvērusi četru gadu budžetā. Tostarp 200 miljoni eiro novirzīti "Rail Baltica" celtniecībai, bet 75 miljoni - depo būvniecībai. Vienlaikus gandrīz 130 miljoni eiro palikuši citu prioritāšu realizācijai. LBAS rosināja līdzīgi rīkoties arī Latvijas valdībai.
Tāpat LBAS atkārtoti rosināja aizsardzības izdevumu daļu neattiecināt uz budžeta deficītu, piemēram, pretgaisa aizsardzības sistēmas, tādējādi atvieglojot Latvijai EK fiskāli strukturālo vadlīniju izpildi. Lai to būtu iespējams izdarīt, ir nepieciešams panākt vienošanos ar EK. Ņemot vērā, ka šobrīd EK vēl tiek veidota, šāda vienošanās, visticamāk, nebūtu sagaidāma, sākot ar 2025.gadu, bet LBAS ieskatā vienošanos varētu panākt, sākot ar 2026.gadu.
Tāpat LBAS norādīja uz iespēju izmantot Eiropas struktūrfondu finansējumu, lai segtu budžetā iztrūkstošā finansējuma piesaisti nozarēm, kurās šobrīd tā pietrūkst.
LIZDA iepriekš panāca vienošanos par darba grupas izveidi, kuras mērķis ir izstrādāt algas pieauguma grafiku visām pedagogu grupām nākamajos gados. Tomēr sēdes laikā LBAS neizdevās panākt lēmumu par panāktās vienošanās nosprausto mērķu nostiprināšanu Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes protokolā.
Jau vēstīts, ka Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē pirmdien skatīja aktuālos jautājumus par nākamā gada valsts budžetu. Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) sacīja, ka valdība nav gatava samazināt tēriņus aizsardzības nozarei, bet vienlaikus skatīsies, kā nozare šos piešķirtos līdzekļus tērē.
Premjere sēdē arī norādīja, ka nākamgad tiks meklētas iespējas mazināt valsts pārvaldes tēriņus par 5%. Viņa norādīja, ka tiks meklētas arī citas iespējas izdevumu samazināšanai.
Tāpat ziņots, ka valsts budžeta veidošanai izvirzīti vairāki nosacījumi - nodrošināta fiskālā ilgtspēja budžeta plānošanā, rasts finansējums ar valsts drošību saistītiem prioritārajiem pasākumiem, kā arī pašvaldībām tiek piedāvāts pilnā apmērā kompensēt darbaspēka nodokļu izmaiņu ietekmi.
Budžeta projektā paredzēts papildu finansējums ar valsts drošību saistītiem prioritāriem pasākumiem, Satversmes tiesas sprieduma un likumu izpildes nodrošināšanai, neatkarīgajām iestādēm un ar nodokļu politikas izmaiņām saistītiem pasākumiem.
Kopumā plānots finansēt prioritātes 2025.gadam 474,4 miljonu eiro apmērā, 2026.gadam 475,2 miljonu eiro apmērā, 2027.gadam 487,8 miljonu apmērā un 2028.gadam 428,9 miljonu eiro apmērā. Valsts drošības prioritātēm novirzīti 60% no kopējā 2025.gada prioritāro pasākumu finansējuma.