LDDK norāda, ka nodokļu sistēmas izmaiņu mērķis ir veicināt tautsaimniecības attīstību, paaugstināt konkurētspēju, palielināt nodokļu maksātāju skaitu un ierobežot ēnu ekonomiku. Covid-19 pandēmijas ietekmē uz ekonomiku ir īpaši jāņem vērā jaunie apstākļi, kuros atsevišķi jautājumi kļūst prioritāri. Tāpēc LDDK neuzskata neapliekamā minimuma paaugstināšanu par galveno prioritāti, pārskatot nodokļu sistēmu.
Darba devēju pārstāvji norādīja, ka lēmums par neapliekamā minimuma paaugstināšanu ir politiska izšķiršanās. "Būtiski šobrīd ir nepieņemt sasteigtus un nepārdomātus lēmumus, kas radītu lielāko slogu esošajiem nodokļu maksātājiem un darba devējiem, kuri, cenšoties pārvarēt Covid-19 radītās sekas, joprojām maksā normālas, kvalifikācijai, darba intensitātei un atbildības līmenim atbilstīgas algas," uzsvēra LDDK.
LDDK ieskatā, diferencētā neapliekamā minimuma (DNM) augšējās robežas paaugstināšana nelabvēlīgi ietekmēs tautsaimniecības izaugsmi. Tas veicinātu lētā darbaspēka ekonomikas saglabāšanos, ēnu ekonomiku. Tāpat šāds solis mazinātu legāli strādājošo, nodokļus maksājošo uzņēmumu konkurētspēju, kavējot tautsaimniecības pāreju uz augstākas pievienotās vērtības un augstāka atalgojuma ekonomikas sektoriem.
Tāpat LDDK ieskatā, ja šis solis tiktu atbalstīts, kavētos iekšzemes kopprodukta izaugsme, vēl vairāk mazinātos valsts spēja nodrošināt finansējumu valsts obligāto funkciju veikšanai. LDDK par būtiski uzskata atcelt DNM un fiskāli neitrāli aizstāt to ar visiem vienādu, fiksētu neapliekamo minimumu ekonomikas izaugsmes nodrošināšanai. Pretējā gadījumā ekonomika turpinās stagnēt, saglabājot darba spēka migrācijas un nepietiekama budžeta riskus.
LDDK uzskata, ka, pārskatot nodokļu sistēmu, prioritāri būtu jānodrošina Latvijas nodokļu sistēmas, jo īpaši darbaspēka nodokļu, konkurētspēju un stabilitāti, nepalielinot likmes vispārējā darba nodokļu režīmā. Tāpat būtu vairāk jāiesaista nodarbinātās personas nodokļu nomaksā, ieviešot minimālās Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAO) iemaksas katras personas līmenī. LDDK ieskatā, krīze ļoti skaidri parādīja Latvijā lielo nodarbināto personu skaitu bez pienācīga sociālā nodrošinājuma un iespējami ātrāk jāpārskata līdzšinējo praksi.
LDDK uzsvēra, ka valstī kopumā ir jānodrošina lielāka nodarbināto personu sociālā drošība, tostarp veselības aprūpes pieejamība un atbilstoša minimālā alga. Pašreizējais diferencētais ar iedzīvotāju ienākumu nodokli neapliekamais minimums būtu jāaizstāj ar fiksētu neapliekamo minimumu tādā līmenī, kas būtu ar neitrālu ietekmi uz budžetu. Tā mazinātos stimuli aplokšņu algām un tiktu vienkāršota arī nodokļu administrēšana.
LDDK ieskatā, jānodrošina arī Baltijas līmenī konkurētspējīgas darba devēju izmaksas, piemēram, attālināta darba izmaksas, slimības lapu segums un ilgums, virsstundas, papildus nodokļu nepiemērošana mobilitātei, kā arī pensiju sistēmas stabilitāti un ilgtspēju.
Jau ziņots, ka Jaunajai konservatīvajai partijai (JKP) uzstājot uz neapliekamā minimuma celšanu līdz 500 eiro no 2021.gada, piecas koalīcijas partijas uz nenoteiktu laiku ir pārtraukušas sarunas par plānotajām izmaiņām nodokļos.
Aptaujājot koalīciju veidojošo partiju pārstāvjus, aģentūra LETA noskaidroja, ka JKP ir no pārējiem koalīcijas partneriem atšķirīgs redzējums par izmaiņām nodokļu sistēmā. JKP ieskatā, no nākamā gada neapliekamais minimums būtu ceļams līdz 500 eiro.
Turpretī pārējie koalīcijas partneri JKP piedāvājumu vērtē kā fiskāli pārāk ietilpīgu - 2021.gada budžetā tas prasītu papildus 120 miljonus eiro, kas apgrūtinātu izpildīt tādas apņemšanās kā, piemēram, algu celšana mediķiem un pedagogiem. Koalīcijas partneri esot gatavi diskutēt par mērenāku neapliekamā minimuma celšanu no nākamā gada.
Kā ziņots, valdība februārī izskatīja Finanšu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu Par virzieniem Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2021.-2025.gadam izstrādei, kurā bija ietverti valdības koalīciju veidojošo politisko partiju priekšlikumu apkopojums Latvijas nodokļu sistēmas uzlabošanai.