Par to, kur būtu jāatrodas lielās teritorijas administratīvajam un attīstības centram, Lejaskurzemes novadu pašvaldību vadītāju vidū domas dalās. Pašlaik likumprojektā kā Lejaskurzemes centrs atstāta Liepāja, taču vairākas pašvaldības lūgs likumdevēju to mainīt. Turklāt izskan versija, ka Nīca un Rucava varētu veidot vienotu novadu.
Kļūda ar Liepāju
To, ka gan administratīvais, gan attīstības centrs varētu atrasties Grobiņā, pieļauj četru pašvaldību vadītāji – bez pašas Grobiņas arī Vaiņodes, Priekules un Durbes mēri. Vienlaikus Vaiņodes novada domes vadītājs Visvaldis Jansons Dienai atzīst – "ja vajag, varu piekrist", ka arī Aizpute var būt Lejaskurzemes novada attīstības centrs, taču Aizpute vaiņodiešus īpaši neskarot, jo sabiedriskais transports uz šo pilsētu neved. Tikmēr Liepājā varētu būt neliels Lejaskurzemes novada klientu apkalpošanas centrs, bet ne administratīvais centrs.
Liepāju kā centru izslēdz arī Durbes un Priekules novadu vadītāji, uzskatot, ka Ministru kabinets, likumprojektā kā Lejaskurzemes novada administratīvo centru nosakot Liepāju, ir pieļāvis lielu kļūdu. Tiekot gatavota vēstule likumdevējam, lai tas tiktu labots. Taču visiem astoņiem novadiem pirms tam ir jāvienojas, kur tad īsti būs jaunveidojamās teritorijas administratīvais centrs. Vienošanās būtu jāpanāk līdz 15. decembrim, un nākamā astoņu mēru tikšanās plānota 4. novembrī Grobiņā. Nianse slēpjas likumprojekta pārejas noteikumu 21. punktā. Tas noteic, ka apvienotā un jaunizveidotā pašvaldība var uzņemties aizņēmumu, galvojumu un citas ilgtermiņa saistības, iznomāt pašvaldības nekustamo īpašumu un atsavināt kustamo un nekustamo mantu, kuru pārdošanas vērtība pārsniedz 50 000 eiro vai 0,1% no pašvaldības pamatlīdzekļu vērtības, tikai saņemot apvienojamo pašvaldību finanšu komisijas pozitīvu lēmumu. Taču komisiju, kuru veido visu apvienojamo pašvaldību mēri, vada un tās darbu organizē administratīvā centra pašvaldības domes priekšsēdētājs. Saskaņā ar pašreizējo likumprojekta redakciju tā būtu Liepāja. "Tas nozīmē, ka Liepāja sasauc komisiju un lemj par investīcijām," norāda Durbes mērs Ojārs Petrēvics (LZS). Savukārt Priekules novada domes vadītāja Vija Jablonska (NA) piebilst: "Ja kaut viens iebilst pret, piemēram, skolas būvniecību, tad balso ar iedzīvotāju skaitu – tas nozīmē, ka Liepāja ir noteicējs jebkurā no mūsu novadiem."
Petrēvics uzskata, ka jaunveidojamā novada administratīvajam un arī attīstības centram būtu jāatrodas Grobiņā, jo šim novadam ir labs attīstības indekss, salīdzinoši mazāks iedzīvotāju skaita kritums, bet LU un LMT veiktajā pētījumā, uz kā reformas īstenošanā balstās arī VARAM, Grobiņas novads atzīts par vienu no sešiem Kurzemes ekonomiskās aktivitātes centriem. Arī Jablonska piekrīt, ka Grobiņa varētu būt gan attīstības, gan administratīvais centrs, bet par to vēl tiks spriests. Gan Durbes, gan citu novadu vadītāju teiktajā izskan salīdzinoši vienots viedoklis, ka katrs pašreizējais novads apvienotajā teritorijā varētu pildīt noteiktas funkcijas, piemēram, Pāvilostā būtu kultūras nodaļa, Priekulē – sociālie pakalpojumi, Aizputē – izglītības. "Digitālajā laikmetā nevajag, lai visi sēž viens otram blakus," piebilst Petrēvics.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 29. oktobra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
Auditors
VVZ
Enģeļa viesis