Lembergs uzskata, ka tiesa nevarēja uzrakstīt notiesājošu spriedumu, jo prokurors savā debašu runā uz apelācijas sūdzībās minētajiem argumentiem neesot sniedzis nekādus pretargumentus, kurus tiesa varētu vērtēt, vai tā piekrīt aizstāvībai vai apsūdzībai.
Piemēram, par noziedzīgā ceļā iegūtas naudas atmazgāšanu Lemberga advokātam bijuši aptuveni 100 argumentu, kam esot pierādījumi.
"Ne uz vienu mana advokāta apelācijas sūdzībā norādīto argumentu prokurors nesniedza nekādu viedokli. Nesniedzot viedokli, viņš piekrita mana advokāta argumentiem, ka pirmās instances spriedums ir nelikumīgs un atceļams," uzskata Lembergs.
Viņš arī teica, ka tiesa esot nolēmusi atstāt spēkā negrozītu pirmās instances spriedumu, kas ir palicis ar visām kļūdām, pat aplamiem komatiem, nemaz nerunājot par būtību. Savukārt pirmā instance Lemberga ieskatā pārrakstījusi prokurora apsūdzību. Tāda tiesas rīcība neapšaubāmi ir nelikumīga, izteicās apsūdzētais. Arī debatēs Lembergs uzsvēris, ka pati tiesa uzrakstīt notiesājošu spriedumu nevarēja, jo prokurors neizdarīja savu darbu, proti, neizvirzīja pretargumentus pret Lemberga advokātu argumentiem.
Kā vēl vienu apstākli Lembergs minēja faktu, ka tiesa nolēmusi viņam konfiscēt mantu, kura atrodas ārzemēs. Taču atbilstoši Kriminālprocesa likumam, konfiscēt var mantu, kas ir arestēta. Latvija 2007.gadā pieņēma lēmumu par mantas arestu, bet vairāk nekā 15 gadu laikā Latvijas lēmums pa mantas arestu ārzemēs nevienā jurisdikcijā, nevienā valstī nav legalizēts, proti, nav nosūtīts tiesiskās palīdzības lūgums realizēt Latvijā pieņemto lēmumu arestēt mantu. Ņemot vērā, ka manta ārzemēs nav arestēta atbilstoši Latvijas likumdošanai, to nevar konfiscēt, izteicās Lembergs.
Viņš apelācijas instances nolēmumu vērtē kā nelikumīgu, un jautājums esot, kāpēc tiesa tā ir rīkojusies. Lemberga ieskatā tas ir politisks jautājums.
Viņš uzsvēra, ka iesniegs kasācijas sūdzību par nolēmumu un tā jau lielā daļā esot gatava.
Jau ziņots, ka Rīgas apgabaltiesa kā apelācijas instance trešdien Lembergu atzina par vainīgu virknē epizožu par koruptīviem noziegumiem, bet par gadu samazināja cietumsodu.
Tiesa viņam nolēma piespriest četru gadu cietumsodu un mantas konfiskāciju. Cietumsodā apelācijas instances tiesa tāpat kā pirmā instance nolēma ieskaitīt Lemberga atrašanos apcietinājumā un pavadīto laiku mājas arestā.
Sodā ieskaitīja apcietinājumā pavadīto laiku no 2007.gada 14.marta līdz 2007.gada 10.jūlijam un no 2021.gada 22.februāra līdz 2022.gada 25.februārim, kā arī mājas arestā pavadīto laiku no 2007.gada 10.jūlija līdz 2008.gada 22.februārim. Minētais nozīmē, ka Lembergs cietumā un mājas arestā kopumā pavadīja aptuveni 700 dienas.
Ja šāds spriedums stāsies spēkā, Lembergam ieslodzījumā būtu jāpavada aptuveni puse no piespriestā soda, taču viņam būtu iespēja pretendēt uz nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu.
Daļā apsūdzību Lembergu attaisnoja.
Lemberga dēlam Anrijam Lembergam tiesa arī lēma samazināt cietumsodu, piespriežot vienu gadu un 11 mēnešus aiz restēm. Tāpat tiesa viņam piesprieda mantas konfiskāciju.
Arī kādreizējam Aivara Lemberga biznesa partnerim Ansim Sormulim piespriests mazāks sods nekā pirmajā instancē, proti, brīvības atņemšanu uz vienu gadu un deviņiem mēnešiem. Sodā ieskaitīja arī viņa aptuveni mēnesi ilgo atrašanos apcietinājumā 2007.gadā. Arī Sormulim piemērota manta konfiskācija.
Pilns spriedums būs pieejams 11.oktobrī.
Par apelācijas instances nolēmumu vēl būs iespējams iesniegt kasācijas sūdzību vai protestu Augstākajā tiesā (AT). Tādā gadījumā tiek organizēta senatoru sēde, kurā lemj, vai vispār ierosināt kasācijas tiesvedību.
Arī prokurors jau solījis iesniegt kasācijas protestu, jo uzskata Lembergam piespriesto sodu par neadekvāti mazu.
Rīgas apgabaltiesa kā pirmā instance šo lietu sāka skatīt jau 2009.gadā.