Septembra beigās Centrālā statistikas pārvalde (CSP) veica iekšzemes kopprodukta (IKP) datu etalonrevīziju (tāpat kā lielākajā daļa Eiropas Savienības (ES) valstu), līdz ar to Latvijas IKP salīdzināmās cenās 2022. gadā palielinājās par 1,8% (iepriekš 3%) un pērn – par 1,7% (iepriekš 0,3% samazinājums).
"Tas, ka nākas piedzīvot tik būtisku datu revīziju, apliecina datu iegūšanas un apstrādes pilnveidošanas iespējas. Taču ar pārlieku kritiku statistiķu virzienā aizrauties nevajadzētu. Viņi strādā ar to materiālu, kas ir pieejams un ko sniedz mājsaimniecības un uzņēmēji. Un tur nereti ir lielas problēmas. Iedzīvotāji reizēm nevēlas atklāt datus vai izvairās sniegt informāciju, līdzīgi ir arī ar uzņēmējiem. Rezultātā veidojas datu iztrūkumi par noteiktām jomām un, ienākot jaunai informācijai, datus nākas pārskatīt. Ir datu kopas, kur tas praktiski nenotiek, piemēram, inflācija vai bezdarbs. Un ir kopas, kur tas ir ar augstu regularitāti," teic SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.
Arī Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste vērtē, ka atšķirības ir milzīgas. "Diemžēl Baltijas valstīs, it īpaši pēc pandēmijas, statistika lēkā. Līdz pandēmijai situācija bija daudz labāka, bet pēc tās diemžēl ļoti nevar uzticēties publicētajiem cipariem. Tie mainās tik krasi, ka pat pašas tendences arī mainās. Tas apgrūtina ekonomikas analīzi un tās prognozēšanu. Te ir darba lauks un jāskatās, kā to visu uzlabot. Šī problēma ir identificēta, bet uzlabošana prasīs kādu laiku. Turpmāk tā nevar dzīvot, mums ir jāpieņem politikas lēmumi un jābalsta tie uz reāliem datiem," uzsver U. Rutkaste.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena trešdienas, 23. oktobra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €0.60