Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +14 °C
Daļēji apmācies
Pirmdiena, 27. septembris
Ilgonis, Ādolfs

Ekonomika

Rosina vairāk tērēt attīstībai

Brīdī, kad valsts ekonomikai trūkst investīciju, tiek izstrādāti dažādi monetārie, normatīvie un fiskālie mehānismi tam, lai tautsaimniecības aktivizētos, uzņēmumi nepaliktu bez nepieciešamajiem līdzekļiem un būtu iespējams cerēt uz labklājības pieaugumu nākotnē.

Atguvies, bet nav favorīts

Pasaules tautsaimniecībai cenšoties pārvarēt Covid19 izraisīto ekonomisko krīzi, gan atsevišķām valstīm, gan vairākām ekonomikas nozarēm vēl ir jāpūlas sadzīvot ar iepriekšējās, 2008. gada finanšu krīzes sekām.

Uz ražošanas pleciem

Jaunākie statistikas dati liecina, ka mūsu valsts tautsaimniecība ir piedzīvojusi straujāko kāpumu kopš treknajiem gadiem šī gadsimta sākumā. Tiesa, šajā gadījumā runa pārsvarā ir par Covid19 pandēmijas laikā zaudētā atgūšanu. Taču neraugoties uz to, ka pandēmija aizvien turpinās un vairākās ekonomikas nozarēs joprojām ir krīze, šobrīd mūsu valsts ekonomikai kopumā ir izdevies pārsniegt gan pirmspandēmijas līmeni, gan arī sasniegt jaunu vēsturiski augstāko punktu. Tas gan nenozīmē vispārēju labklājības pieaugumu pat tad, ja redzams vidēji statistiskās algas kāpums. Turklāt ir jārēķinās, ka krīzes laikā krietni vien padilušā uzņēmumu finansiālā kapacitāte var likt sevi manīt jau nākamo ceturkšņu laikā.

Latvijas Banka līdz 5,4% palielinājusi šī gada IKP prognozi

Latvijas Banka līdz 5,4% palielinājusi šī gada iekšzemes kopprodukta (IKP) prognozi, uzsverot, ka Latvijas izaugsme ekonomikā patlaban ir strauja, izriet no Valsts prezidenta Egila Levita tikšanās ar Latvijas Bankas prezidentu Mārtiņu Kazāku.

Latvijas kārtējo maksājumu konta deficīts pirmajā pusgadā - 4,4% no IKP

Latvijas maksājumu bilances kārtējo maksājumu konta deficīts šogad pirmajā pusgadā bija 652 miljonu eiro apmērā, kas ir 4,4% no iekšzemes kopprodukta (IKP), liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija. Tostarp šogad otrajā ceturksnī kārtējo maksājumu konta deficīts bija 521 miljons eiro, kas ir 6,5% no IKP.

Inflācijas kāpums kļuvis krietni lēzenāks

Šā gada pavasarī negaidīti straujo patēriņa cenu lēcienu, kas pamatā bija saistīts ar dažādu preču resursu sadārdzināšanos izejvielu biržās, patlaban nomainījis lēzenāks kāpums. Jau otro mēnesi pēc kārtas gada inflācijas rādītājs mainās relatīvi maz – mēneša laikā palielinoties par 0,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Mainīgu nodokļu laiks

Latvijas nodokļu sistēma pastāv tikai trīsdesmit gadu, kas, salīdzinot ar tā sauktajām vecajām Eiropas Savienības (ES) valstīm, ir īss termiņš. Pastāvīgi dzīvojam reformu režīmā, lai nepārtraukti attīstītos un noķertu citu valstu vēsturisko izaugsmi, nodrošinot labākus dzīves apstākļus, tostarp stabilāku sociālo sistēmu, kas tieši skar mazāk aizsargātās sabiedrības grupas. Mums nav iespējas paņemt kādas citas attīstītākas ekonomikas nodokļu režīmus un pārcelt tos uz Latviju, jo katrs no tiem ir atšķirīgs un individuāli pielāgots

Latvijā

Vairāk Latvijā

Pasaulē

Vairāk Pasaulē

Viedokļi

Vairāk Viedokļi

Sports

Vairāk Sports

Citi

Vairāk Citi

SestDiena

Vairāk SestDiena

KDi

Vairāk KDi

Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze

Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena

Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils

Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms

Izklaide

Vairāk Izklaide