Pasaules valstu ekonomikas un uzņēmumi piedzīvo Covid-19 pandēmijas radīto ekonomikas krīzi. Kā šo laiku izjūt uzņēmumu grupa Food Union? Šajā sezonā esat sagatavojuši un jau piedāvājat pircējiem virkni jaunu produktu.
Lai gan šīs vasaras sākums nelutināja ar siltu laiku, šobrīd ceram, ka līdz ar labāka laika iestāšanos būs arī lielāks pieprasījums pēc mūsu ražotā saldējuma. Uzskatām, ka esam kārtīgi pastrādājuši pirms šīs sezonas un sagatavojuši daudzus jaunus pārsteigumus saldējuma cienītājiem Latvijā un pārējās septiņās valstīs, kurās strādājam. Kopumā šajā sezonā mūsu klientiem visās astoņās valstīs piedāvājam 101 jaunu saldējumu.
Šobrīd piedāvājam gan izsmalcinātu garšu saldējumus, gan arī tādus, kuros ir maz kaloriju, kas arī patlaban ir vieni no populārākajiem produktiem pasaulē. Savukārt trešais lielais bloks ir oriģinālas un neierastas garšas saldējumi. Piemēram, viens no tādiem man pašam bija pārsteigums – to šobrīd jau esam sākuši tirgot Norvēģijā – dubultās šokolādes saldējums ar sāļo čipsu garšu. Tāpat populāri ir saldējumi ar dabīgajām garšām.
Tas, par ko man personīgi ir liels prieks un lepnums, – šī attīstība visos mūsu tirgos notiek, pateicoties Rīgai, kur mums darbojas saldējuma kompetenču centrs Food Union uzņēmumiem visās astoņās valstīs. Proti, šeit esam izveidojuši laboratorijas, kurās tiek izstrādātas jauno saldējumu receptes, un arī nelielu ražotni ar iekārtām, kas replicē visu ražošanas procesu produkcijas ražošanā. Arī pieminētais 101 jaunais saldējums ir izstrādāti Rīgā un tagad jau tālāk tiek ražoti konkrēto valstu ražotnēs.
Respektīvi – Rīgā radāt jaunā produkta prototipu?
Jā, kompetenču centrā darbojas mūsu uzņēmumu grupas vadošie speciālisti, kuri izstrādā sākotnējās receptes, kuras pēc tam jau prezentē konkrēto valstu uzņēmumu produktu virzīšanas speciālistiem. Savukārt pēc visu receptūras nianšu precizēšanas attiecīgā uzņēmuma pārstāvis saņem jaunā produkta gatavo recepti, pēc kuras konkrētajā uzņēmumā sāk ražošanu. Visa gada garumā nepārtraukti izstrādājot jaunu saldējumu receptūru, šeit Rīgā uzkrājam zināšanas, unikālu pieredzi, kas tādējādi ļauj līdz minimumam samazināt kļūdu iespējamību, izstrādājot jaunās receptes. Piemēram, esam pirmais uzņēmums Eiropā, kas izstrādājis receptūru un sācis biezpiena saldējuma ražošanu. Ar kompetenču centra palīdzību mēs vienuviet varam sekot tendencēm tirgū un pēc tam tās piemērot visā Eiropā.
Starp citu, vairākus citu valstu tirgiem domātos saldējumus ražojam tepat Rīgā tehnoloģisku apsvērumu dēļ, piemēram, to pašu čipsu garšas saldējumu ar dubulto šokolādi – mums Rīgā ir attiecīga ražošanas līnija, bet Norvēģijā tādas nav, taču izrēķinājām, ka speciāli pirkt jaunu iekārtu nav izdevīgi, tādēļ ražojam šeit un vedam uz Norvēģiju. Tādējādi Rīgā izveidotais kompetenču centrs ir sava veida ekosistēma, kas tieši šeit nodrošina gan darbvietas mūsu iedzīvotājiem, gan arī ienākumus mūsu piena ražotājiem, no kuriem iegādājamies izejvielas.
Savukārt atminoties Covid-19 krīzes sākumu februāra beigās – saldējuma attīstības jeb kompetenču centra būtība vienmēr ir bijusi sava veida attālināta darba režīmā, jo speciālisti ikdienā dzīvo un strādā Dānijā, Norvēģijā, Rumānijā, Baltkrievijā, Krievijā, Lietuvā. Konkrētā jaunā produkta izstrādes procesa brīdī viņi atbrauc uz Rīgu, lai piedalītos darbos, ko nav iespējams veikt attālināti, bet pārējos darbus viņi veic attālināti. Savukārt šogad līdz ar ceļojumu un citiem ierobežojumiem saldējuma izstrādes procesos darba pārtraukuma nebija, ko nodrošināja mūsu ieguldījumi procesu digitalizācijā, ko paveicām pirms diviem trim gadiem, savā ziņā skatoties nākotnes perspektīvās, arī no procesu vadības efektivitātes viedokļa.
Kā krīze ietekmē jūsu biznesu? Ir vērojams kritums, vai pagaidām izmaiņas nav jūtamas?
Patlaban tādu tiešu un izteikti jūtamu efektu uz saldējuma vai piena patēriņu vēl neredzam – varbūt ir neliels kritums vai neliela apjomu "nošūpošanās" kādā brīdī. Taču tas, ko skaidri redzam, – šī situācija tomēr negatīvi ietekmēs ekonomiku, un šī ietekme tik ātri neizbeigsies. Patiesībā cilvēku pirktspējas kritums tikai tagad tā pa īstam sākas, jo visi tie cilvēki, kuri krīzes dēļ ir zaudējuši darbu, sākumā varbūt saņēma lielākus bezdarbnieka pabalstus, kādam varbūt bija kādi iekrājumi. Taču nupat pienāk brīdis, kad tas viss sāk beigties.
Visu interviju lasiet avīzes Diena pirmdienas, 29. jūnija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!