Valsts policijas (VP) preses pārstāve Ilze Jurēvica aģentūrai LETA apstiprināja, ka 3.februārī VP Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes amatpersonas aizturēja trīs - 1985., 1960. un 1973.gadā dzimušas - personas aizdomās par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un iespējamu citu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, kas tiks skaidrots pirmstiesas izmeklēšanas laikā.
Nevienai no aizdomās turētajām personām nav piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts drošības līdzeklis.
Kriminālprocess sākts pēc Krimināllikuma 195.panta trešās daļas, proti, par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, ja tas izdarīts lielā apmērā vai ja tās izdarījusi organizēta grupa. Par šādu noziegumu var piespriest brīvības atņemšanu uz laiku no 3 līdz 12 gadiem, konfiscējot mantu.
Jurēvica atzīmēja, ka neviena no aizdomās turētajām personām pašlaik nav valsts amatpersona.
Plašāku informāciju policija patlaban nesniedz.
Taču Vilnīša aizstāve Alla Ignatjeva aģentūrai LETA kategoriski noliedza, ka viņas klientam kriminālprocesā būtu saistība ar jebkuru no Krimināllikuma 195.panta daļām. Viņa arī norādīja, ka plašākus komentārus nesniegs, tostarp arī nekomentēs, kāds procesuālais statuss ir piemērots Vilnītim.
Līdz ar Vilnīti varētu būt aizturēta arī advokāte Ieva Ramiņa, liecina Latvijas Televīzijas rīcībā esošā informācija. Viņa praktizējusi kā maksātnespējas administratore, bet kā aizstāve darbojas, piemēram, tā dēvētajā Bērnu slimnīcas kukuļošanas lietā.
Ramiņa Latvijas Televīzijai apstiprināja, ka bijusi iesaistīta procesuālās darbībās, bet sīkākus komentārus sniegt nedrīkstot. Savukārt viņas aizstāvji skaidrojuši, ka Ramiņai aizdomās turētās statuss nav saistīts ar naudas atmazgāšanas pantu.
Tikmēr Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins norādīja, ka šis nav tas gadījums, kad sabiedrībai varētu izpaust konkrētus cilvēku datus. "Sabiedrības intereses varētu būt pārākas par kāda atsevišķa indivīda tiesībām, ja viņš būtu augsti stāvoša amatpersona un būtu skartas visas sabiedrības intereses," viņš atzina.
Jau ziņots, ka 1973.gadā dzimušo Vilnīti nesen aizturēja Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde. Bijušais KNAB priekšnieks pagājušā nedēļā aģentūrai LETA teica, ka nekomentēs savas aizturēšanas iemeslus.
Vilnītis par KNAB priekšnieku kļuva 2009.gadā, bet no šī amata Saeima viņu atbrīvoja 2011.gadā. Toreiz speciāli izveidota komisija ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera vadībā trīs mēnešus vērtēja Vilnīša atbilstību amatam, līdz nāca klajā ar atzinumu, ka Vilnītis KNAB priekšnieka amatam neatbilst, jo viņš savā darbā esot pieļāvis virkni dažādu pārkāpumu.
Pirms kļūšanas par KNAB priekšnieku Vilnītis strādājis toreizējās Latvijas Policijas akadēmijas Civiltiesību zinātņu katedrā un Juridiskajā koledžā par lektoru. Viņš bijis Iekšlietu ministrijas Narkotiku apkarošanas biroja priekšnieka vietnieks, Iekšlietu ministrijas Personu aizsardzības dienesta nodaļas priekšnieks, Iekšlietu ministrijas Organizētās noziedzības apkarošanas biroja sevišķi svarīgu lietu inspektors un galvenais inspektors.
2017.gada pašvaldību vēlēšanās viņš bija Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) Rīgas mēra amata kandidāts.
Firmas.lv dati liecina, ka Vilnītim pieder uzņēmumi Information agency un NV & Co. VP mājaslapā pieejamā informācija liecina, ka Information agency ir licencēta detektīvsabiedrība.
Information agency pagājušajā gadā strādāja ar 72 550 eiro lielu apgrozījumu un ar 52 754 eiro lieliem zaudējumiem. NV & Co pērn apgrozīja 36 000 eiro un strādāja ar 10 960 eiro lielu peļņu.
VP mājaslapā publicētā informācija liecina, ka Vilnītis ir sertificēts detektīvs. 2014. gadā izsniegtais sertifikāts viņam ir derīgs līdz šī gada 14. februārim.
pievienota 8.-10. rindkopa
Reņģēdājs
>Dienai
Dens