Viens no galvenajiem bijis strīds par dārgajiem aeronavigācijas pakalpojumiem, jo tiesa, izanalizējot līguma nosacījumus, secinājusi, ka maksa par tiem jau bija ietverta līgumā un Ryanair nav jāatmaksā parāds divu miljonu eiro apmērā.
Līgums starp lidostu un Ryanair tika noslēgts uz 10 gadiem un beigsies nākamā gada pavasarī. Tā nosacījumi Ryanair ļāva baudīt priekšrocības salīdzinājumā ar citām aviokompānijām. Savukārt lidosta no sadarbības cieta zaudējumus, jo līgumā noteiktā maksa nespēja nosegt visus izdevumus. "Pēc līguma noslēgšanas neko daudz nevarēja mainīt. Tika pieprasīta maksa par aeronavigācijas pakalpojumiem, jo visas kompānijas, izņemot Ryanair, par to maksāja. Protams, tagad, skatoties uz šo līgumu, sanāk, ka Ryanair ir taisnība, jo tāds tas līgums tika parakstīts," Dienai atklāj satiksmes ministrs Anrijs Matīss (Vienotība), bilstot, ka tagad ir jāvērtē katra darījuma slēdzēja atbildība par notikušo.
Aviācijas eksperts Tālis Linkaitis norāda, ka pagaidām vēl ir daudz neskaidrību: "Jāsaprot, kā tiesvedība ir notikusi un kādi materiāli tiesai tika iesniegti. Ir skaidrs, ka sākotnējais līgums, ko slēdza Šlesers, īsti neatbilda nedz Latvijas interesēm, nedz arī toreizējai likumdošanai. Šī līguma sekas mēs izjūtam vēl līdz šodienai. Tie, kuri toreiz negribēja pakļauties ministra lēmumam, dokumentu neparakstīja un no darba aizgāja. Piemēram, lidostas Rīga menedžments, kas nepiekrita šādu līgumu parakstīt, drīz pēc tam tika nomainīts."
Lidostas pārstāvis advokāts Uģis Zeltiņš skaidro, ka spriedumu vēl nav izvērtējusi Latvijas tiesa: "Ja Ryanair gribēs izpildīt tiesas spriedumu, viņiem būs jādodas uz Rīgas rajona tiesu prasīt izpildrakstu. Ko Latvijas tiesa par šādu spriedumu varētu domāt, man ir grūti teikt. Spriedumā ir daudz melnu kvadrātu, ar kuriem ir aizsegts Ryanair komercnoslēpums. Lidostas rīcībā pat nav pilna teksta, un tas liedz mums formulēt skaidru viedokli par to, kāpēc šķīrējtiesa ir pieņēmusi šādu lēmumu. Ja Ryanair dodas pēc izpildraksta, rodas jautājums, vai viņi iesniegs tiesai pilnu sprieduma tekstu. Ja tā, tad jājautā, kur viņi to būs dabūjuši un kā viņi aizsargās lidostas komercnoslēpumu." U. Zeltiņš arī pauž neizpratni par to, ka līgums, kas attiecas uz Latviju, pakļauts Lielbritānijas nosacījumiem. "Tagad negribētu spekulēt par šiem iemesliem, jo par lietas būtību es nedrīkstu izteikties. Katrā ziņā nav ierasts, ka par pakalpojumiem, kas tiek sniegti Latvijā, tiek parakstīts līgums, kas ir pakļauts citas valsts tiesībām."
Toreizējais satiksmes ministrs Ainārs Šlesers saka, ka pie vainas esot citi ministri, kas vēlāk kopā ar lidostas pārstāvjiem mainījuši nosacījumus, atceļot apjoma atlaides tādā formā, kā tās bija ieviestas sākumā.
Visu Aļonas Zanderes rakstu lasiet ceturtdienas, 15. maija, laikrakstā Diena!