Levits rosina 17.martu noteikt par Nacionālās pretošanās kustības piemiņas dienu

Levits Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai ir nosūtījis attiecīgos rosinājumus grozījumu likumā Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām pilnveidei.

Valsts prezidents paudis viedokli, ka "Latvijas valstiskuma otrā gadsimta sākumā ir nepieciešams atgriezt sabiedrības sociālajā atmiņā zināšanas par Latvijas patriotu pretošanos okupācijas režīmiem un godināt mūsu varoņus, kuri uzturēja Latvijas tautas prasību pēc savas valsts un neatkarības dzīvu visos okupācijas gados".

Valsts prezidenta kancelejā norāda, ka pilsoniskās sabiedrības aktīvisti aizsākuši tradīciju kā nacionālās pretošanās kustības atceres dienu atzīmēt 17.martu - dienu, kad profesora Konstantīna Čakstes vadītā Latvijas Centrālā padome 1944.gadā pabeidza parakstu vākšanu memorandam, kurā Latvijas tautas vārdā tika pieprasīta Latvijas neatkarības faktiska atjaunošana. Memorandā tika pausta pārliecība, ka Latvijas valsts un tās Satversme juridiski turpina pastāvēt.

Valsts prezidents uzskata, ka Nacionālās pretošanās kustības piemiņas diena būs būtisks atgādinājums, ka neatkarīga un demokrātiska Latvija ir jāsargā arī šodien. Ar likumdevēja noteiktu Nacionālās pretošanās kustības piemiņas dienu Latvijas tauta izrādīs cieņu un godinās savus varoņus, apliecinās Latvijas valstiskuma nepārtrauktības uzturēšanu abu totalitāro okupācijas režīmu laikā un atgādinās katra pilsonisko pienākumu aizstāvēt savu valsti, norāda Levits.

1998.gada 15.oktobrī konstitucionālais likumdevējs pabeidza vēl Satversmes izstrādāšanas laikā aizsāktās diskusijas un Satversmes 4.pantā nostiprināja latviešu valodu kā valsts valodu Latvijas Republikā. Ar Satversmes 4.panta grozījumu latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda tika nostiprināta kā viena no valstiskuma svarīgākajām konstitucionālajām vērtībām, atgādina Valsts prezidents.

"Atzīmējot Valsts valodas dienu 15.oktobrī, būtu iespējams uzsvērt latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas konstitucionālo nozīmi saliedētas Latvijas sabiedrības veidošanā un Latvijas valstiskuma pastāvēšanā. Tas sekmētu labāku Latvijas valstiskuma pamatu izpratni un dotu iespēju veidot Latvijas sabiedrību vienojošu konstitucionālo identitāti Latvijas kultūrtelpā," pauž Levits.

Valsts prezidents ir uzsvēris, ka Valsts valodas diena Latvijai piederīgajiem gan Latvijā, gan diasporā atgādinātu par mūsu kopējo atbildību latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas kopšanā, lietošanā un turpmākā attīstībā. Tas varētu sekmēt ikvienu tiekties pēc izcilības valsts valodas prasmē un plašāk lietot valsts valodu ikdienas saziņā, skaidro valsts augstākā amatpersona.

Valsts valodas dienas atzīmēšana 15.oktobrī akcentētu šo dienu kā konstitucionāli svarīgu un visai sabiedrībai kopīgi atzīmējamu dienu. Tas sekmētu mazākumtautību iesaisti un veicinātu modernas, atvērtas latvietības nacionālā valstī koncepcijas iedzīvināšanu, norāda Valsts prezidenta kancelejā.