Apkopojot ministriju sniegto informāciju par tām prognozējamo Eiropas fondu līdzekļu apjomu nākamajam periodam (2014.-2020.), redzams, ka Zemkopības ministrijai tas būs vairāk nekā viens miljards eiro no Lauksaimniecības un Zivju fondiem. No Kohēzijas politikas fondu pārvaldītājiem līdere ir Satiksmes ministrija ~ 1,2 miljardi eiro, turpat līdzās - Izglītības un zinātnes ministrija - 929 369 626 eiro, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija varētu būt atbildīga par 783,42 miljoniem eiro, Ekonomikas ministrija - 764 miljoniem, Labklājības ministrija – 339 miljoniem.Ja ZZS pārraudzībā, kā šonedēļ tika ziņots, nonāk Zemkopības ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija un Labklājības ministrija, tad var rēķināt, ka šo ministriju pārziņā būs fondu līdzekļi vairāk nekā divu miljardu eiro apmērā un tā ir teju puse no visiem fondu līdzekļiem nākamajā periodā. Tas nozīmē, ka pēc ietekmju sadalīšanas tieši koalīcijas jaunpienācēja nozares būs fondiem bagātākās.Turklāt topošās valdības lēmumi būs ar visai tālejošu efektu, pat ja līdz praktiskai naudas dalīšanai tā arī nepagūst nostrādāt. Iemesls ir Eiropas fondu darbības programma, kas šobrīd tiek izstrādāta un no kuras būs atkarīgs naudas izlietojums arī turpmākos gadus. Tāpat šogad jāpieņem struktūrfondu likums un citi normatīvie akti, kas noteiks līdzekļu virzību līdz 2020.gadam.Kopējā sadalāmā summa ir visai iespaidīga – tie ir vairāk nekā 4.4 miljardi eiro (EUR 4 389 222 575) no Kohēzijas politikas fondiem un vairāk nekā miljards no Lauksaimniecības fonda (EUR 1 074 577 282). Papildus šiem vēl būs arī Zivjsaimniecības fonda līdzekļi, kuru apjoms šobrīd nav zināms.Līdzšinējā valdība nākamajam fondu plānošanas periodam jau sagatavojusi ietvaru, kas nosaka, kādi mērķi septiņos gados jāsasniedz. Piemēram - lielākā summa – 1,2 miljardi eiro ir tam, lai izveidotu ilgtspējīgu transporta sistēmu. Tomēr tieši kādā veidā un kur ieguldīt naudu, lai šo mērķi sasniegtu – tas paliks jau topošās valdības rokās. Darbības programma būs fondu naudas atspēriena punkts miljardu sadalījumam turpmākajos septiņos gados.“Darbības programma iezīmēs precīzākus līdzekļus, instrumentus, mehānismus šo te partnerības līgumā definēto mērķu sasniegšanai. Faktiski, jautājums par līdzekļiem mērķu sasniegšanai ir tas, kas ir šobrīd darba kārtībā un par ko darbības programma plāno sniegt savus priekšlikumus. Tas ir tas, kas būs politiķu, sociālo sadarbības partneru, ministriju redzeslokā un atbildību arī iespējami ātri šo te debati konstruktīvi un kvalitatīvi noslēgt,” saka Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks ES fondu jautājumos Armands Eberhards.Viens no lielākajiem strīdus āboliem šobrīd ir jautājums par to, kā visefektīvāk sadalīt investīcijas reģioniem, pamatojoties uz iepriekš Nacionālajā attīstības plānā pieņemto modeli - 9 lielās pilsētas plus 21 attīstības centrs.Pašvaldību savienība premjera amata kandidāti Laimdotu Straujumu (“Vienotība”) jau ielūgusi uz savu domes sēdi, lai pārrunātu šos jautājumus. Fondus jautājumu ātru un sekmīgu virzīšanu kā prioritāti definējusi ne vien Straujuma, bet arī ZZS. Tiesa gan – citā aspektā. Viņi uzskata, ka esošajā līdzekļu sadalījumā pašvaldībām ticis pārlieku maz naudas. “Tā virzība, kas šobrīd veidojas, nav pareizi, ir tas, ka lielākā daļa naudas tiek centralizēta Rīgā un ap Rīgu,” norāda ZZS valdes priekšsēdētājs Uldis Augulis. Īpašas rūpes izrāda Kurzemes plānošanas reģions, kura vārdā uzstājas Aivars Lembergs. (ZZS) Viņa klātbūtne šajā valdības veidošanas procesā atkal ir acīmredzama. Šajā gadījumā runa ir par aptuveni 172 miljonu eiro sadalīšanu septiņos gados. Neapmierinātība izskanējusi arī par 30 miljonu lielas programmas noraidīšanu, kas paredzēja īpašu atbalstu piekrastes pašvaldībām. “Tā ir programma, kas ir gar jūras piekrasti un tad tur ir zināmā mērā specifiskas intereses, īpaša plānošana , kas svarīga tieši šīm pašvaldībām – vides aizsardzība, tūrisms (..) Taču tā kā nav ļauts veidot šādas specifiskas reģionu programmas, tad mums noteikti vajadzētu paskatīties plašākā tādā reģionu attīstības aspektā,” saka Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Einārs Cilinskis.Zemkopības ministrija, plānojot, kā dalīt savai nozarei atvēlēto miljardu, paredzējusi, ka turpmāk fondu naudu attīstībai saņems vairāk saimniecību, jo plānoti zemāki atbalsta griesti. Straujuma nedomā, ka viņas pēctecis šajā ministrijā spēs atgriezties pie vecajiem principiem, kas bija izdevīgāki lielajām saimniecībām. “Nebažījos gan, jo sākumā bija grūti, un dažas zemnieku organizācijas bija ļoti pret tam, ka samazinājās maksimālo naudas apjomu vienam lauksaimniekam. Bet, gadu runājot, šo principu atbalsta visas zemnieku organizācijas,” saka Straujuma.Lai arī darbības programmas ir iespējams mainīt pēc sākotnējās saskaņošanas, Eiropas Komisija uzskata, ka dalībvalstis to dara pārāk bieži. Tādēļ šobrīd tiek domāts par to, lai to mazinātu, ļaujot izmaiņas veikt noteiktu reižu skaitu. Un tas nozīmē, ka šogad pieņemtajiem lēmumiem par fondu ieguldīšanu būs vēl jo lielāks svars nākotnē.Pēc Ārlietu ministrijas aplēsēm vēl 1,7miljardi eiro Latvijai būs pieejami tiešmaksājumos zemniekiem. Aptuveni 200 miljoni eiro ir paredzēti Eiropas Savienošanas instrumenta ietvaros, kad galvenokārt saistīti ar Railbaltic projektu, par ko atbild Satiksmes ministrija.Saskaitot visu kopā 2014.-2020. periodā no ES saņemtais finansējums lēšams 7,4 milardu eiro apmērā.
Lielākās Eiropas fondu summas - ZZS pārziņā esošajām ministrijām
Nākamajai valdībai būs jāpieņem svarīgi lēmumi par Eiropas fondu līdzekļu sadalīšanu – vairāk nekā 5 miljardiem eiro nākamajos septiņos gados. Salīdzinot, cik lielas summas būs katras ministrijas atbildībā, pie šonedēļ aktuālā ministriju sadalījuma lielākie fondu līdzekļi būs Zaļo un zemnieku savienības pārziņā, ziņo Latvijas televīzijas raidījums de facto.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.