Lielstraupes pils ir viena no viduslaiku pilīm, kas izdzīvojusi par spīti kariem un ļaužu postītkārei. Lai arī tā savā vairāk nekā 750 gadu garajā mūžā ir pārcietusi ne vienu vien sāpīgu cirtienu (pēdējo reizi 1905. gadā), tomēr vienmēr atkal un atkal baronu fon Rozenu dzimta to atjaunojusi, saglabājot kompleksa vēsturisko veidolu. No bijušo īpašnieku mantojuma mūsdienās maz kas palicis, un lielā mērā Lielstraupes pils vārds saistās ar narkoloģisko slimnīcu, kas te darbojās līdz 2018. gadam. Patlaban pilī saimnieko Cēsu novada pašvaldība, kas ar īpašu likumu grib nostiprināt savas īpašumtiesības, lai ar privātā sektora atbalstu palēnām atjaunotu seno godību.
Likums gaida Saeimā
Pils vēsture ļauj izsekot visām Latvijas pagātnes lappusēm, sākot no 1263. gada, kas tiek uzskatīts par nama dzimšanas gadu. Pirmās rakstītās ziņas par Lielstraupes pili fiksētas 1310. gadā, kad to bija aplencis lietuviešu karaspēks. Taču attiecībā uz īpašniekiem tā bijusi reti pastāvīga – no saviem pirmsākumiem līdz pat 1939. gadam (tik ilgi reti kura pils piederēja vāciešiem) tajā saimniekoja baronu fon Rozenu dzimta.kul
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 30. decembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!