Šobrīd notiek starptautisks darbs pie iespējama projekta uzsākšanas ūdeņraža cauruļvadu izbūvei Ziemeļu-Baltijas koridorā. Tagad ir pabeigta priekšizpēte, un ideālā gadījumā projekts varētu sākties 2030. gadā, bet, saprotot tehniskos un komerciālos izaicinājumus, Conexus Baltic Grid valdes priekšsēdētājs Uldis Bariss lēš, ka korekti būtu runāt par trīsdesmitajiem gadiem.
Projekts finansiāli ir ļoti apjomīgs, visās iesaistītajās valstīs – no Somijas līdz Vācijai caur Baltijas valstīm un Poliju – izmaksas varētu pārsniegt astoņus miljardus eiro. Latvijas teritorijā šie ieguldījumi aplēsti 0,8–1 miljarda eiro apjomā. Lai arī projekts būs izaicinošs, tomēr iesaistītās valstis ir tiešām ieinteresētas koridora izveidē. Ūdeņraža koridora mērķis būs kalpot industriālajam patēriņam. Sagaidāms, ka ūdeņraža ražošanas reģions būs Somija un Baltijas valstis, savukārt patēriņa – Vācija, kā arī Polija.
Pie jūras
Iezīmētais maršruts visās valstīs ir tikai viens no potenciālajiem ceļiem, bet tas nav galīgais novietojums, jo vēl ir jāveic ietekmes uz vidi novērtējums. Vizuāli ir redzams, ka tas ir īsākais ceļš cauri Latvijai. "Latvijā šobrīd nav izteiktu ūdeņraža ģenerācijas avotu, bet potenciāli ir projekti, kas var attīstīties
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 8. oktobra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00