Ideja par liftu Rīgas Doma draudzes pārstāvjiem radās, kad pēc viņu pasūtījuma pilnsabiedrība BKB un būvprojektu vadība izstrādāja baznīcas torņa nostiprināšanas projektu, kas paredzēja atslogot torņa koka konstrukcijas, izbūvējot metāla balstus, kas izskatītos kā telpiska struktūra jeb tornis tornī. "Kāpēc gan neizmantot tukšo vietu starp metāla sijām un neiekārt kastīti, kas ietu līdz baznīcas pulksteņu augstumam? Cilvēki varētu gan aplūkot senās konstrukcijas, gan apiet ap torni, jo platforma tur izbūvēta jau sen. Tas būtu bijis vēl viens ieguvums Rīgai, taču iestāžu attieksme parādīja, ka cilvēku intereses nav vērtība," savu nostāju Dienai pauž Rīgas Doma draudzes priekšnieks Kaspars Upītis.
Viņš uzskata, ka lifta pretinieki nebija iedziļinājušies ieceres būtībā, domājot, ka šim nolūkam nāksies nopostīt daļu vēsturiskā materiāla, lai gan lifta šahtu bija paredzēts izbūvēt zvanu ceļa vertikālē, neiznīcinot koka konstrukcijas un neizjaucot vestibila interjeru. Viņa nostāju atbalsta arī Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras vēstures un kultūras pieminekļu restaurācijas profesora grupas vadītājs Jānis Krastiņš: "Nesaprotu, kāpēc līdz ar torņa atjaunošanu aizliedz izmantot lielisku iespēju balstu konstrukcijā ierīkot liftu! Tā būtu atrakcija tūristiem un nenodarītu it nekādu kaitējumu senajai celtnei," uzskata arhitektūras pētnieks.
Taču Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā (VKPAI) šādu projektu saskaņot atteicās - ne vien tāpēc, ka iestādes speciālisti asi iebilda pret lifta izbūvi, bet arī projekta nepietiekamās risinājumu detalizācijas dēļ. Rīgas Doma draudzes paspārnē izveidotajai SIA Rīgas Doma pārvalde tehniskais projekts izmaksāja 172 360 latu, bet jaunas dokumentācijas izstrādei vairs nebija ne naudas, ne laika, tāpēc baznīcas pārstāvjiem nācās meklēt kompromisu, lai panāktu, ka VKPAI apstiprina esošo. Saskaņojums ir viens no nosacījumiem, lai varētu pieteikties Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu finansējumam, uz ko liktas galvenās cerības torņa nostiprināšanai un restaurēšanai. Pēc piecu mēnešu diskusijām ar otro piegājienu 9. augustā VKPAI laboto tehnisko projektu tomēr saskaņoja, izvirzot Rīgas Doma pārstāvjiem vairākus nosacījumus. Pirmkārt, visas darbības, kas tornī tiks veiktas, detalizēti jāsaskaņo ar kultūrvēsturiskā mantojuma sargātājiem, otrkārt - pilnībā jāsaglabā torņa autentiskās konstrukcijas, neizzāģējot pat ķirmju saēstās vietas. Pēdējais nosacījums paredz, ka iecerētajiem metāla balstiem jābūt ne vien funkcionāliem, bet arī dizainiski atbilstošiem un tie nedrīkst aizklāt vēsturiskās konstrukcijas.
Visu rakstu lasiet pirmdienas laikrakstā Diena!