Lindermans aģentūrai BNS pastāstīja, ka biedrība pašlaik gatavo gada pārskatu. Tajā būšot atspoguļoti ziedojumi no Latvijas iedzīvotājiem un biedru nauda, taču, cik aptuveni referenduma kampaņa biedrībai izmaksājusi, Lindermans pagaidām nevarēja pateikt.
"Pēc nedēļas sēdēsim un paskatīsimies, kā mums ir ar šo naudu. Vismaz jau februārī es domāju, ka mēs to izdarīsim," norādīja Lindermans.
Saskaņā ar likumu biedrībai Dzimtā valoda ne vēlāk kā līdz 31.martam Valsts ieņēmumu dienestam ir jāiesniedz gada pārskats vai tā daļas ‒ ieņēmumu un izdevumu pārskats un ziedojumu un dāvinājumu pārskats.
Lindermans sacīja, ka biedrībai ziedojuši Latvijas iedzīvotāji ‒ gan uzņēmēji, gan vienkārši cilvēki. Ziedotās summas arī ir dažādas ‒ sākot no pieciem un beidzot ar pārsimts latiem.
Uz jautājumu, vai biedrība maksāja naudu par reklāmām televīzijā un laikrakstos, Lindermans atbildēja: "Mēs maksājām par skrejlapu drukāšanu. Bija par reklāmu TV5 kanālā, radio. Par kaut ko jau maksājām." Lindermans gan nevarēja atminēties, vai par daudz reklāmām maksāts, jo biedrība aprēķinus vēl tikai gatavojot.
Komentējot Drošības policijas (DP) priekšnieka Jāņa Reinika teikto, ka pie ziedojumiem jāpieskaita arī informatīvais atbalsts, ko ir snieguši krievu valodā rakstošie mediji un arī televīzija, Lindermans minēja, ka neesot grāmatvedis, bet zinot, ka biedrībai viss ir kārtībai. "Ko viņš [Reiniks] tur teica, tā ir viņa lieta, man ir vienalga. Būs grāmatveža pārskats, un visi mūsu cipari būs atklāti," uzsvēra Lindermans.
Viņš atzina, ka biedrība žurnālistiem nav maksājusi nevienu santīmu un krievu valodā rakstošie mediji atbalstu referendumam snieguši labprātīgi. "Viņi arī ir krievu cilvēki un gribēja palīdzēt. Tas nebija darbs par algu," norādīja Lindermans, kurš jau iepriekš izskanējušās runas, ka kampaņa organizēta ar Krievijas specdienestu palīdzību, nosaucis par meliem.
Latvijas Televīzijas raidījumam De facto svētdien Drošības policijas priekšnieks Jānis Reiniks atzinis, ka Lindermans un otrs biedrības līderis Jevgēņijs Osipovs ir tikai izpildītāji, bet reālie vadītāji ir sabiedrībai mazpazīstami cilvēki, piemēram, Aleksandrs Gapoņenko.
Gapoņeko izveidojis biedrības atbalsta komiteju, kurā notiekot koordinēšanas un vadīšanas darbs. Šiem cilvēkiem, kas tur darbojas, ir cieša saikne ar politisko opozīciju ‒ partijām Saskaņas centrs un Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā, vēstīja De facto.
Raidījums ziņoja, ka Gapoņenko ir apvienoto krievu organizāciju kongresa līdzpriekšsēdētājs, līdz ar to Dzimtajai valodai ir nodrošināts atbalsts pilsētās, kurās dzīvo daudz krieviski runājošo. Tā ir finansēta no privātpersonu un uzņēmēju ziedojumiem.
DP uzskata, ka pie ziedojumiem jāpieskaita arī informatīvais atbalsts, ko ir snieguši krievu valodā rakstošie mediji un arī televīzija. Kā piemēru Reiniks raidījumam minēja Pirmo Baltijas kanālu, kurš aģitācijai parakstu vākšanas laikā ir veltījis ļoti lielu raidlaiku. "Ja mēs parēķinām, kādi līdzekļi tiek tērēti, tad patiesībā, kā eksperts saka, tās summas sniedzas pāri simts tūkstošiem latu," klāstīja Reiniks.
DP atzīst, ka tā patlaban nevar pārbaudīt šo informāciju, jo nav likumu, kas noteiktu aģitācijas kārtību pirms referendumiem, norādīja De facto.
Raidījums atgādināja, ka Lindermans un Osipovs plāno vākt parakstus jaunam referendumam, lai nepilsoņiem būtu tiesības vēlēt, un veidot jaunu politisko partiju, kas piedalītos pašvaldību vēlēšanās.
"Viņi grib būt varā. Otrs aspekts, kas būtu jāskatās no ārpolitikas, ‒ viss šis process ir jāuztver kā Krievijas ārpolitikas tautiešu politikas sastāvdaļa, respektīvi, pašlaik Krievijas tautiešu politika ir kļuvusi par instrumentu Krievijas ārpolitisko interešu realizācijā," paskaidrojis Reiniks.
Raidījums atgādināja, ka tautiešu politiku kūrē Krievijas Ārlietu ministrija, kas izveidojusi ārvalstīs dzīvojošo tautiešu atbalsta un tiesību aizstāvības fondu. Viens no tā uzdevumiem ir atbalstīt tautiešu centienus lietot krievu valodu un kļūt par organizētās pilsoniskās sabiedrības locekļiem mītnes zemēs, lai pēc tam jau kā pilntiesīgi pilsoņi viņi efektīvāk cīnītos par savām tiesībām.
Konkrēta palīdzība diasporām tiek novirzīta caur diplomātiskajām pārstāvniecībām, tāpēc Drošības policija neizslēdzot iespēju, ka nauda referenduma aktivitātēm varētu būt nākusi arī caur Krievijas vēstniecību Rīgā.
"Mums aizdomas ir, bet sīkāk mēs varēsim runāt pēc 31.marta, kad biedrībai jāiesniedz pārskats Valsts ieņēmumu dienestam. Tad mums noteikti radīsies jautājumi," raidījumam uzsvēris Reiniks.
Ar ārējo draudu analīzi nodarbojas Satversmes aizsardzības birojs (SAB). Publiski izteikti pārmetumi, ka tas nav pietiekami rīkojies, lai ierobežotu referenduma iniciatoru darbību. SAB savu viedokli paudīšot, kad birojs nākšot klajā ar gadskārtējo darbības pārskatu.
Jau vēstīts, ka provizoriskie tautas nobalsošanas rezultāti liecina, ka par oficiālu divvalodību Latvijā nobalsojuši 273 347 jeb 24,88% balsstiesīgo, savukārt pārliecinošs vairākums ‒ 821 722 jeb 74,8% ‒ nobalsojuši pret to. Līdz ar to latviešu valoda paliks par vienīgo valsts valodu.