Parakstu vākšanas aktīvists uzsvēra, ka valodas un kultūras jautājumos ļoti svarīgs ir tieši mazākuma viedoklis un vairākumam tas ir jāņem vērā.
Lindermans saprot, ka izredzes uzvarēt referendumā ir apšaubāmas, bet galvenais esot panākums tieši šajā raundā, lai konsolidētu krievu kopienu un tās vēlmes. Tagad viņš gaidot atbildi no latviešiem un esot gatavs "iet uz kompromisu". "Nav pieņemami, ka krievu valoda Latvijā ir svešvaloda," uzsvēra Lindermans.
Kā aģentūrai LETA pastāstīja Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētājs Arnis Cimdars, līdz šodienas plkst.17 par likumprojekta "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē" ierosināšanu, kas paredz iekļaut tajā nosacījumu par krievu valodu kā otru valsts valodu, Latvijā parakstījušies 146 000 vēlētāju.
Kopējam Satversmes grozījumu atbalstītāju skaitam ir pieskaitāmi arī 12 533 vēlētāju paraksti, kuri piedalījās pirmajā parakstu vākšanas kārtā un parakstījās pie notāriem vai bāriņtiesā, tādējādi varētu būt savākt nepieciešamais parakstu skaits referenduma rīkošanai.
Provizoriskie parakstu vākšanas rezultāti būs zināmi ceturtdien, 1.decembrī. Savukārt galīgos parakstu vākšanas rezultātus CVK apstiprinās pēc tam, kad būs pārbaudījusi visus saņemtos parakstus un konstatējusi, vai kādi vēlētāji nav parakstījušies vairakkārt. Parakstu pārbaude varētu ilgt trīs līdz četras nedēļas.
Likumprojekts, kas paredz grozīt Satversmes 4., 18., 21., 101. un 104.pantu, būs jāiesniedz izskatīšanai parlamentā, ja parakstu vākšanā to atbalstīs ne mazāk kā viena desmitā daļa no pēdējās Saeimas vēlēšanās balsstiesīgo pilsoņu skaita jeb vismaz 154 379 vēlētāji.