Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +6 °C
Daļēji apmācies
Svētdiena, 17. novembris
Uga, Hugo, Uģis

LM atzīst, ka GMI samazinājums var trūcīgajiem ietekmēt pat veselību

Nākamā gada sākumā nepatīkams pārsteigums sagaida tos iedzīvotājus, kuriem ir visgrūtāk. Pretēji valdības solījumam apkarot nabadzību, no janvāra tiks samazināts garantētā minimālā ienākuma (GMI) pabalsts. Līdz šim bērniem tas bija 45 lati, pieaugušajiem – 40 latu. No janvāra pabalstu visiem samazinās uz 35 latiem. Tā ir nauda, kas pienākas trūcīgākajiem iedzīvotājiem, lai viņi spētu izdzīvot, vēsta TV3 raidījums Nekā personīga.
Bez plašākas apspriešanas un nebalstoties uz nekādiem pētījumiem 8.novembrī valsts sekretāru sanāksmē nolēma pabalstu samazināt. Visdrīzākajā laikā par to lems valdība. 

Pabalsts pienākas tiem, kam mēnesī izdzīvošanai sanāk mazāk par 40 latiem.  Ja ienākumi ir zem šī sliekšņa, starpību līdz šim uz pusēm piemaksāja pašvaldība un valsts. 8.oktobrī Valsts sekretāru sanāksmē pieņemtas pēkšņas izmaiņas – no nākamā gada garantēto minimālo ienākuma slieksni – 40 latus pieaugušajiem, 45 latus bērniem – visiem samazinās uz 35 latiem. 

Pagājušā gadā GMI pabalstu saņēma 121 800 cilvēku. Šis pabalsts visvajadzīgākais ir Latgales iedzīvotājiem. Dramatiski daudz trūcīgo iedzīvotāju ir Rēzeknes novadā – oktobrī pabalstu pieprasīja 3043 cilvēki. Mēnesī Rēzeknē šim mērķim tērē 80 tūkstošus latu (80 781 Ls) – gadā tas ir miljons. 

Līdzīgi smaga sitūācija ir arī Viļānu novadā. No 6290 iedzīvotājiem GMI šeit saņem 907. Viļāniete Alla Bogdanova kopā ar vīru audzina četrus dēlus. Vīrs strādā uz pusslodzi. Pašai veselības dēļ darbu nācās pamest. GMI pabalsts ģimenei ir ļoti nozīmīgs – šādi viņi saņem 111 Ls. Janvāri Bogdanovi gaida ar bažām – ģimenes budžets valdības ieplānotā samazinājuma dēļ saruks ievērojami - par 50 latiem. 

Alla Bogdanova: "Mūsu ģimenē to zina. Nu ko. Bērni to vēl nesaprot. Ka visiem – mammai un tētim tiek noņemts. Bet vīrs saka – nu ko. Ko darīt?"

Allai nepalīdzēs arī Labklājības ministrijas solītie pārcelšanās pabalsti. Tos maksās darba meklētājiem, kas dosies uz atpalikušajiem reģioniem. Alla jau tādā dzīvo. 

Alla Bogdanova: "Mūsu laikos Latgales reģionā te kaut ko atrast... Bet bērnus atstāt un kaut kur aizbraukt kā aizbrauc es to nevaru. "

Dokuments par pabalsta samazinājumu Labklājības ministrijā tapis steigā. Ierasti tik nopietnas izmaiņas, īpaši kas skar lielu iedzīvotāju skaitu, apspriež, pēta un analizē. Šoreiz konsultācijas nav notikušas, jo labklājības ministrija gaida Pasaules bankas pēījumu, kas būs gatavs kaut kad nākamgad. Kāpēc tikmēr pretēji solījumiem GMI samazina, netiek izskaidrots. Bet var noprast, ka tā valdība cer piespiest maznodrošinātos meklēt darbu. 

Tomēr pašas ministrijas pabalstu saņēmēju portrets nav dzērāji vai sliņķi, kas 40 latus vienā rāvienā iztērē alkoholā. Lielākajai daļai šī nauda patiešām ir ļoti svarīga. To saņem bezdarbnieki, cilvēki ar veselības problēmām, arī invalīdi, un tādi, kuriem ar algu nepietiek, lai uzturētu savu ģimeni. Ministrija secina, ka pašas plānotais samazinājums var apdraudēt pat cilvēku veselību.

Citāts no Ministru kabineta noteikumu projekta Noteikumi par garantēto minimālo ienākumu līmeni sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums: Samazinot GMI līmeni, samazināsies trūcīgo personu izdevumi pārtikai, tādējādi palielinot risku negatīvai ietekmei uz trūcīgo cilvēku veselību.

Nekā personīga: "Ko tādiem cilvēkiem darīt?"

Arvils Ašaradens, LM parlamentārais sekretārs, Saeimas deputāts (V): "Pašvaldības tiešām vēlas lielāku brīvību noteikt šo te sociālā atbalsta līmeni un es domāju jautājums ir pašvaldības sociālo dienestu rokās. "

Nekā personīga: "Viļānu pasšvaldība teica, ka viņi bijusi pret šo lēmumu un to izlēmušas citas pašvaldības."

Ašaradens: "Nu jā  – tā  situācija ir tāda kāda ir. Pašvaldību rokās ir iespēja palīdzēt. Jo tas nav vienīgais pabalsts. Ir vēl citas pabalstu formas. Un tā pēc būtības ir pašvaldību sociālā funkcija - sniegt šo sociālo atbalstu."

Nekā personīga: "Tad jūs sakāt, ka tam apakšā nav nekādu aprēķinu?''

Ašaradens: "Kā jau minēju – tas ir vienošanās rezultāts."

Labklājības ministrija lēmumu pabalstu griezt pamato ar pašvaldību spiedienu. Pirms diviem mēnešiem Pašvaldību savienības domes sēdē, kurā klāt bijusi Viņķele un Dombrovskis, ministri ar pašvaldībām strīdējušies ko darīt ar GMI. Valdība līdzfinansēt pabalstu no jaunā gada atteicās un lika to pārņemt pašvaldībām. Tās savukārt bez valsts atbalsta vienas GMI maksāt atteicās. Kompromisu - pabalstu samazināt - ierosināja labklājības ministrija. Pašvaldības piekrita. 

Nekā personīga: "Tad vainīgas ir pašvaldības. Viņas bija tās, kas lūdza?"

Maruta Pavasare
, Labklājības ministrijas pārstāve: "Nu tas bija viņu uzstādījums. Jā."

Savukārt pašvaldības uzskata, ka spiedienu izdarījusi valdība. Silvija Šimfa Latvijas Pašvaldību savienības padomniece: "Visur ir teikts – paņemiet no mums šo GMI. Ja jūs pilnīgi negribat paņemt – labi, mēs varam administrēt, bet naudai jānāk no valsts. Jau 20 gadu garumā mēs to runājam. Un es brīnos kā Labklājības ministrija var šajā brīdī teikt pilnīgi pretējo! Tas ir pilnīga nepatiesība!"

Andris Jaunsleinis, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs: "Un tas priekšlikums bija nevis mūsu, bet labklājības ministrijas priekšlikums."

Silvija Šimfa: "Nu valdības priekšlikums. Viņš ir protokolā kā valdības priekšlikums."

Labklājības ministrijā uzskata, ka pabalstu mazināšana varētu mudināt cilvēkus meklēt darbu, nevis gadiem sēdēt uz pabalstiem. Tomēr ticamu datu, ka GMI pabalsts būtu tas, kas neveicina nodarbinātību, ministrijai nav.

Nekā personīga: "Cik ilgi cilvēks ar tādu naudas summu var iztikt?"

Maruta Pavasare
, Labklājības ministrijas pārstāve: "Nē, nu protams, būtu labi, ja viņš aktīvi meklētu darbu. Lai iegūtu lielākus līdzekļus. Nu protams, tā summa ir maza. Tā summa viennozīmīgi ir maza."

Nekā personīga: "Viļānos jūs esat bijusi? Mēs vakar bijām. Tur var protams meklēt darbu. Tur var meklēt gadiem. Nav ko atrast."

Maruta Pavasare
: "Būs mobilitātes pabalsts. Varēs cilvēki mēģināt izmantot šo atbalsta pasākumu. Nu bet viennozīmīgi ir jāmeklē darbs. Ja sabiedrība nav gatava dāsnāk uzturēt tos, kuri nu paši nevar vai negrib atrast šo te izeju, nu tad tāds ir risinājums. Tas ir kompromiss. Tas nav ideālais variants. Tā nav Zviedrijas labklājība. Diemžēl. Neesam mēs tur. "

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas