Kā norādīja Kupče, visi iepriekš nesaskaņotie jautājumi patlaban ir saskaņoti.
Viens no jautājumiem, par kuru iepriekš vienošanās netika panākta, ir arodbiedrības dibināšanai nepieciešamais cilvēku skaits. Kā informē Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS), panākta vienošanās, ka tiek noteikti divi kritēriji, kā tiek veidotas arodbiedrības, - uzņēmuma arodbiedrību var dibināt 15 cilvēki vai ne mazāk kā viena ceturtdaļa strādājošo, bet jebkurā gadījumā dibinātāju skaits nevar būt mazāks par 15 cilvēkiem.
Panākta vienošanās arī par arodbiedrību struktūrvienību veidošanu. Paredzēts, ka arodbiedrībām, pirmkārt, ir tiesības nodibināt savas struktūrvienības, arodbiedrībām ir tiesības struktūrvienībām piešķirt juridiskās personas statusu, bet tad, kad tas ir izdarīts, ir jāiesniedz Uzņēmumu reģistram paziņojums - informācija par šīs struktūrvienības nosaukumu, ar kuru datumu tā ir dibināta, to pārstāvēt tiesīgās personas.
Tāpat noteiktas arodbiedrību pilnvaroto amatpersonu tiesības un pienākumi. Plānots, ka likumā netiek noteikti nekādi rāmji šo personu garantijām, bet puses - darba devējs un arodbiedrība - pašas vienojas par tām koplīgumā. To pašu iecerēts attiecināt uz laiku, kas darba devējam ir jānodrošina arodbiedrības pilnvarotajai personai, lai tā varētu veikt savus pienākumus, - par to būs jāvienojas koplīgumā, bet tas varēs būt ne vairāk kā puse no nolīgtā darba laika.
"Tas, ko Arodbiedrību likumā vēlējās ielikt LBAS un dalīborganizācijas, lielākā daļa ir ievietota - par struktūrvienību, par nepieciešamību saskaņot arodbiedrības biedra atlaišanas nepieciešamību u.c. jautājumiem. Savukārt par garantijām un arodbiedrību dibināšanas slieksni ir panākts saprātīgs kompromiss ar Darba devēju konfederāciju," norāda LBAS priekšsēdētāja vietnieks Egīls Baldzēns.
Kā ziņots, likumprojekta saskaņošanā iesaistītās puses iepriekš nevarēja vienoties par vairākiem jautājumiem un, ņemot vērā strauji tuvojošos termiņu likumprojekta iesniegšanai Saeimā - 1.maiju -, LM aicināja Valsts kanceleju rast iespēju izskatīt likumprojektu iespējami ātrākā laikā. Tas ceturtdien, 18.aprīlī, tika atkārtoti izskatīts valsts sekretāru sanāksmē un virzīts izskatīšanai valdībā.
Kā iepriekš skaidrojusi LM, likumprojektā nostiprināta arodbiedrību brīvība jeb tiesības dibināt arodbiedrības un tiesības iestāties arodbiedrībās ikvienai personai. Satura ziņā likumprojekts paredz līdzīgu regulējumu, kāds šobrīd ietverts likumā Par arodbiedrībām un citos normatīvajos aktos, tāpēc pēc būtības tas nerada jaunas tiesības vai pienākumus.
Kopumā likumprojekta trīs nodaļās ietverti sešpadsmit panti, kuros noteikti likuma mērķi, arodbiedrību jēdziena un tiesiskā satura definīcija, kā arī arodbiedrību kompetence un darbība un jautājumi, kas saistīti ar divpusējo sociālo dialogu un trīspusējo sadarbību, kā arī arodbiedrību attiecībām ar valsts un pašvaldību institūcijām.
Šobrīd arodbiedrību darbību regulējošais likums Par arodbiedrībām tika pieņemts 1990.gadā un ir spēkā jau no 1991.gada.