Dzenis sacīja, ka, ņemot vērā pēdējās dienās izskanējušo kritiku par Poni un viņa darbību federācijā, vairāki LPF biedri ir parakstījuši vēstuli, kurā lūgts sasaukt LPF kopsapulci, kas ir augstākā federācijas institūcija, un tā ir tiesīga izlemt jebkuru LPF kopsapulcē izvirzīto jautājumu.
Federācijas biedri nav apmierināti ar Pones vadības stilu, turklāt viņa došanās uz Riodežaneiro olimpiskajām spēlēm, uz kurām savukārt nebija iespējas doties Latvijas rekordu Olimpiādē labojušās peldētājas Aļonas Ribakovas trenerim Germanam Jakubovskim, tiek vērtēta kā neētiska un prezidenta necienīga rīcība.
Dzenis norādīja, ka LPF biedri, kā arī federācijas ģenerālsekretārs Aivars Platonovs ir paveikuši lielu darbu federācijas un sporta veida attīstībai, tomēr Pones devums federācijai nav vērtējams ļoti atzinīgi. Dzenis, kurš ilgu laiku strādājis federācijā, skaidroja, ka federācijā bija manāms mēģinājums koncentrēt varu vienas personas rokās. Līdz ar to federācijas biedri varētu pieprasīt arī grozīt LPF darbību regulējošos statūtus, kas izslēgtu šādu iespēju nākotnē.
Dzenis skaidroja, ka neapmierinātība ar Pones darbu federācijā pastāvot jau ilgāku laiku, tomēr pēdējo dienu notikumi esot kalpojuši par "pēdējo pili" federācijas biedriem, lai pieņemtu lēmumu, ka jārīkojas.
Bijušais federācijas viceprezidents pauda, ka Pones darbības laikā tika ļoti mazināta treneru un tiesnešu padomes darbība. Dzenis skaidroja, ka, lai nodrošinātu ātrāku procesu noriti un lēmumu pieņemšanu federācijā, LPF biedri kādā kopsapulcē bija lēmuši par atļauju valdei, kuras sastāvā bija Pone un divi viceprezidenti, vadīt federāciju. Tomēr, kā atzina Dzenis, Pone pievīla federācijas biedrus.
"Federācijas biedri uzticējās Ponem, uzskatot, ka tādējādi federācijā varēs ātrāk pieņemt lēmumus. Viņš pievīla biedru uzticību, jo praktiski paņēma varu savās rokās, izdarot neētisku soli," norādīja Dzenis.
"Šāda attieksme nevar būt no personas, kurai būtu jākalpo par piemēru citiem sporta veida pārstāvjiem," atzina Dzenis.
Dzeņa ieskatā Pone prezidenta amatā mēģinājis apmierināt savas ambīcijas, kas savukārt arī nedara godu viņam kā LPF prezidentam.
Ilggadējais LPF ģenerālsekretārs Vladimirs Maslovskis aģentūrai LETA pastāstīja, ka vēstule federācijai varētu tikt iesniegta nākamajā nedēļā, līdz ar to LPF kopsapulcei būtu jāsanāk mēneša laikā. Viņaprāt, kopsapulcē ir "jāizrunā visi sasāpējušie jautājumi" un jālemj par turpmāko rīcību.
Pone piektdien vēl nebija informēts, ka LPF biedri plāno sasaukt kopsapulci, kurā varētu lemt par viņa atstādināšanu no amata.
"Pagaidām es neko par tādas sapulces sasaukšanu nezinu, tāpēc man nav komentāru. Kas attiecas uz to, ka biedri ir neapmierināti ar manu darbu, tad līdz šim ir bijis tikai viens gadījums, ar jau minēto treneri Jakubovski, kad ir pausta kāda neapmierinātība. Pirms Londonas olimpiskajām spēlēm, kad Ribakova netika apstiprināta starp dalībniecēm, viņš ar sūdzību vērsās Starptautiskajā Ūdens sporta federācijā (FINA) un aicināja Latvijai nesūtīt nevienu sportistu. Pēc šī gadījuma Jakubovskis zaudēja izlases vecākā trenera amatu, jo viņa rīcība nesaskanēja arī LPF interesēm," pauda Pone.
Tāpat viņš uzsvēra, ka LPF biedru kopsapulcēs, kurās atskaitījies par paveikto, līdz šim pārmetumus nav saņēmis. "Tieši pretēji, esam saņēmuši atzinību, ka federācijas darba kvalitāte ir uzlabojusies," sacīja LPF prezidents.
Pone arī skaidroja, ka uz Riodežaneiro olimpiskajām spēlēm nav devies izklaidēties, bet gan strādāt.
"Plašākai cilvēku daļai Latvijā nav skaidrs un viņi neizprot, kādas ir federāciju prezidentu funkcijas. Cilvēki nesaprot, ka mēs šajos amatos esam voluntieri, un, piemēram, atšķirībā no Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) vadītājiem, algas nesaņemam. Tajā pat laikā mums jārūpējas, lai sporta veida federācijai pietiktu finansējums, jo no valsts LPF saņem vien 10% no nepieciešamās summas. Olimpisko spēļu laikā man ir bijušas formālas un neformālas tikšanās ar starptautiskās federācijas un dažādu starptautisku programmu pārstāvjiem, tostarp arī ar starptautiskajiem sponsoriem. Tāpat ir ievadītas sarunas un strādāju pie tā, lai 2018.gadā Rīgā notiktu viens no Pasaules kausa posmiem," norādīja Pone.
Kā liecina portāla "Firmas.lv" dati, 2015.gadā LPF ieņēmumi kopumā veidoja 249 444 eiro, kas ir par nepilniem 36 000 eiro vairāk nekā 2014.gadā. Aptuveni 40% no šī summas pērn veidoja saņemtās mērķdotācijas, kuru apmērs, salīdzinot ar 2014.gadu, pieauga par aptuveni 10 000 eiro. Tāpat biedru, iestāšanās un citu gadskārtējo iemaksu veidā LPF saņēma vēl aptuveni 43% ieņēmumu jeb 109 442 eiro. Ziedojumu un dāvinājumu veidā federācija pērn saņēma vēl 35 532 eiro.
Pērn federācijas izdevumi, salīdzinot ar 2014.gadu, bija palielinājušies par aptuveni 70 000 eiro, 2015.gadā kopumā iztērējot 263 876 eiro. Lielākie izdevumi nebija saistīti ne ar naudas maksājumiem personām, ne materiālajiem izdevumiem, ne arī algām - 215 733 eiro pārskatā norādīti kā "citi izdevumi". Naudas maksājumos personām iztērēti 20 549 eiro, savukārt algās izmaksāti 14 684 eiro.
Ja 2014.gadu federācija bija noslēgusi ar pozitīvu bilanci, tad 2015.gadu LPF noslēdza ar negatīvu bilanci.
Kā ziņots, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pieprasījusi skaidrojumu Latvijas Olimpiskajai komitejai (LOK) par LPF prezidenta Pones dalību Riodežaneiro olimpiskajās spēlēs, uz kurām savukārt nav aizbraucis Latvijas peldētājas Ribakovas treneris Jakubovskis.
Kā liecina IZM vēstule LOK, pēc Latvijas peldētāju startiem Latvijas Televīzijas raidījumā "Olimpisko spēļu studija" Ribakovas treneris Jakubovskis informēja, ka viņš, neskatoties uz akreditāciju dalībai XXXI Olimpiādes spēlēs, nav devies līdzi sportistei uz Riodežaneiro un viņa vietā uz Olimpiādes spēļu norises vietu Riodežaneiro ir devies Pone.
Trešdien Ribakova ar jaunu Latvijas rekordu ierindojās 27.vietā 200 metru brasā, bet Uvis Kalniņš palika 24.pozīcijā 200 metru kompleksajā distancē.