“Ja 90.gados atbrauca autobuss ar mežcirtējiem, un nakts laikā nocirta lielu platību, izveda, tādas barbaru metodes pēdējā laikā nav bijušas. Bet zog no kokkrautuvēm jau sagatavotus kokmateriālus,” raidījumam LNT Ziņu TOP 10 komentēja Latvijas Meža īpašnieku biedrības vadītājs Arnis Muižnieks.
Līdzīgi arī valsts mežos. Uzņēmumā LVM ir izveidots drošības un kontroles dienests, kas mežā uzrauga visus procesus - meža ciršanu, izvešanu, infrastruktūras uzturēšanu un apsaimniekošanu.
“Mūsu uzdevums ir pēc iespējas vairāk atrasties mežā, lai pēc iespējas vairāk un plašāk varētu apsekot mūsu teritorijas un tā nodrošināt īpašuma uzraudzību,” skaidroja LVM Drošības un kontroles daļas speciālists Kristaps Dūšelis.
Pamanot baļķvedēju, inspektors pēc mašīnas numura pārbauda tās piederību. Sazinoties ar Datu apstrādes daļu, tiek noskaidrots, vai konkrētai mašīnai ir dots uzdevums izvest baļķus. Līdz ar to ir pilnīgi skaidrs, vai attiecīgā mašīna mežā atrodas legāli.
Visbiežāk tiekot zagti jau gatavi baļķi no kraušanas vietām. Jo cirsmas tuvāk apdzīvotām vietām, jo ceļa malā sakrautiem materiāliem ātrāk var "pieaugt kājas".
“Ir mums arī gadījumi, kad noķeram ciršanas brīdī, ir gadījumi, kad redzam, ka jau izveidotas kokmateriālu krautuves mežā un skaidrs, ka šiem materiāliem tuvākajā laikā brauks pakaļ. Pēdējais gadījums bija, kur kolēģis viens pats aizturēja piecus cilvēkus. Nācās ierobežot viņu pārvietošanos, līdz ierodas policija. Tajā gadījumā džips bija ar piekabi un no krautuves krāmēja iekšā jau sagatavotus kokmateriālus,” zināja stāstīt Dūšelis.
Privāto mežu īpašniekiem sargāt savus mežus ir sarežģītāk nekā LVM. Kaut mūsdienu tehnoloģijas ļauj izmantot sensorus, kameras un citas tehnoloģijas, arī zagļi nesnauž un izdomā arvien jaunas metodes un paņēmienus.
“Kāds meža īpašnieks ar ciršanas apliecinājumu pircējam pārdeva cirsmu, aizveda līdz cirsmai, parādīja - jā, viss sakrīt ar ciršanas apliecībā uzrādīto. Nopirka, samaksāja naudu, sāka cirst, uzradās mežsargs un fiksē, ka tā ir nelikumīga cirte. Un tad sākas pārbaude - izrādījās, ka pārdevējs pārdevis citu iestigotu cirsmu, citā novadā,” stāstīja mežsaimnieku apvienības “Krāslava” vadītājs Valērijs Drozdovs.
Lai atšķetinātu šādus gadījumus un atklātu dažādas krāpnieku shēmas, manipulācijas ar uzņēmumu pārreģistrēšanām un dokumentu viltošanas gadījumus, LVM jau gadu izmanto arī privātdetektīva pakalpojumus. Sabiedrībā tas raisīja neizpratni par līdzekļu lietderīgu tērēšanu, taču uzņēmumā skaidro: lai cīnītos ar jaunām krāpšanās tendencēm, šāds solis ir attaisnojies.
“Ir divas tendences pēdējos gados parādījušās - viena tā, ka ir izveidojušās grupas, kas nodarbojas ar zagšanu, kuras izmanto mūsdienīgus tehnikas līdzekļus. Ir pat bijuši ieroči. Ļoti ātra rīcība, ļoti koordinēta, viņi arī iegūst dažādā veidā zināšanas par to, kas notiek apkārt, kur varētu būt kontroles. Un tur vajag citu pieeju. Ne fizisku kontroli mežā, bet mēģināt izskaitļot, izpētīt, kā tas īsti notiek,” skaidroja LVM pārstāvis Tomass Kotovičs.
Privātdetektīvs tiekot likts pretī organizētām, labi strukturētām, labi pārvaldītām noziedzīgām grupām, kurās ir precīza lomu sadale, modernās tehnoloģijas savstarpējai saziņai, savi informācijas kanāli.
“Tā ir krāpniecības novēršana, sarežģītu krāpnieku shēmu izpēte. Piemēram, uzņēmums reģistrējies Eiropas Savienībā (ES), īpašnieki pārreģistrē ārpus ES un tā mēģina tikt vaļā no uzņēmuma saistībām,” piemēru minēja Kotovičs.
Pirkt detektīva ārpakalpojumu LVM izvēlējās arī tāpēc, ka par štata darbiniekiem agri vai vēlu uzzina arī otra puse, cenšoties tos izsekot, ietekmēt vai piekukuļot. Gadā privātdetektīva pakalpojumi uzņēmumam izmaksājot vien nepilnus 10 000 eiro, un tas izrādījies efektīvs cīņas veids pret mežu izzadzējiem.
GONZALESS turpināj
GONZALESS