Rīkosies proaktīvi
Attiecībā uz pensionētajiem zinātniekiem liela sāpe esot tas, ka tikai puse no viņiem saņem mūža grantus (un arī ne pilnā apmērā). Saeimas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju apakškomisijā Kalviņš atgādināja, ka 90. gados algas bija smieklīgi mazas, tāpēc arī pensijas ir tādas. Līdz ar to daudzi izcili tā laika zinātnieki spiesti vecumdienas vadīt trūkumā un nabadzībā. Viens no LZA uzdevumiem ir aizstāvēt zinātnieku un augstskolu mācībspēku intereses visos līmeņos un instancēs, tostarp panākot, ka mūža granti tiktu maksāti lielākam skaitam pensionēto zinātnieku.
Runājot par LZA sasniedzamajiem mērķiem pētniecības, attīstības un inovāciju, kā arī augstākās izglītības politikā, tās prezidents uzsvēra nepieciešamību rīkoties proaktīvi. Lai panāktu lielāku valsts budžeta atbalstu LZA pamatdarbībai, jāīsteno konstruktīvs dialogs ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM), Finanšu ministriju un citām ministrijām, Saeimas komisijām un nozares arodbiedrību. Tāpat jāpaplašina LZA darbības sfēras, sadarbojoties ar industriju un tās pārstāvošajām organizācijām. Kā vienu no ambiciozākajiem plāniem Kalviņš minēja ieceri uz LZA bāzes izveidot Latvijas Silīcija ieleju zināšanās balstītas ekonomikas attīstībai. Tam gan, viņaprāt, būtu nepieciešami vismaz 50 miljoni eiro – vienalga, kuram šis uzdevums tiktu uzdots. Katrā ziņā LZA jākļūst pat visu zinātnisko institūciju vienojošo platformu un nacionālās pētniecības, attīstības un inovāciju atbalsta centru, jāiesaistās zinātnes jomas stratēģijas un valsts pētījuma programmu veidošanā un īstenošanā.
Nākotnes akadēmija
Visu rakstu lasiet avīzes Diena trešdienas, 21. oktobra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!