Kā aģentūra LETA uzzināja LZA, koncertzāles pārstāvji šodien atteicās ielaist telpās LZA pārstāvjus, lai fiksētu telpu stāvokli un skaitītāju rādījumus. LZA uzskata, ka koncertzāle turpina aizņemt akadēmijas telpas bez tiesiska pamata.
LZA ir paziņojusi koncertzālei par aizturējuma tiesību izmantošanu uz bijušajam nomniekam piederošām kustamām lietām, kas atrodas LZA telpās. Tas nozīmē, ka turpmāk koncertzāle nebūs tiesīga izvest savu mantu no telpām bez LZA piekrišanas. LZA ir aicinājusi koncertzāli sniegt ziņas par trešajām personām piederošām lietām, kas atrodas LZA telpās. Tā kā līdz šim koncertzāle ir izvairījusies no pieprasītās informācijas sniegšanas, LZA aicina pieteikties visas personas, kuru manta atrodas SIA "Rīgas koncertzāle" aizņemtajās telpās, lai novērstu situāciju, kad tiek aizturētas citām personām piederošās lietas.
Šodien koncertzālei tikšot atslēgti komunālie pakalpojumi. LZA esot savlaicīgi brīdinājusi koncertzāli par šādu soli, dodot iespēju bijušajam nomniekam nomaksāt parādu un novērst šīs nelabvēlīgās sekas. LZA nenāktos izbeigt komunālo pakalpojumu sniegšanu, ja vien koncertzāle nebūtu pilnībā pārtraukusi nomas maksas samaksu pēdējos sešos mēnešos, skaidro akadēmijā. Saistībā ar nomas līguma uzteikšanu un komunālo pakalpojumu sniegšanas pārtraukšanu koncertzālei tagad nav nedz tiesiska pamata, nedz faktiskas iespējas rīkot publiskus pasākumus LZA telpās, norāda LZA.
LZA atļautu izmantot savas telpas, lai nodrošinātu jau izsludināto koncertu norisi. LZA ir gatava arī slēgt īstermiņa nomas līgumus ar katru pasākuma organizētāju, taču tas nav iespējams, kamēr koncertzāle turpina prettiesiski aizņemt telpas, šādā veidā liedzot LZA iespēju pašai tās lietot, norāda akadēmija.
Kā ziņots, LZA deva koncertzālei Rīga laiku līdz 15.septembrim telpu labprātīgai atbrīvošanai, taču Millers uzskata, ka LZA pārkāpj Latvijas normatīvos aktus, tāpēc viņš sola, ka koncertzāle paliks LZA telpās. Ja LZA vēlas lauzt līgumu, tad tai ir jāvēršas tiesā kā jebkurā situācijā, kad līgumu vēlas lauzt viena no tajā iesaistītajām pusēm, norāda Millers.
Kā aģentūrai LETA skaidroja LZA pilnvarotais advokāts Sergejs Rudāns, koncertzāle "Rīga" nemaksā nomas maksu kopš 2015.gada marta un ir izveidojies parāds aptuveni 58 000 eiro apmērā. Viņš uzsvēris, ka ar 31.augustu LZA izbeidza nomas līgumu ar koncertzāli Rīga. Tas nozīmē, ka, sākot ar šī gada 1.septembri, koncertzāle nav tiesīga izmantot LZA telpas komercdarbības veikšanai, tostarp rīkot jebkāda veida pasākumus.
2015.gada sākumā LZA esot arī cēlusi prasību tiesā pret koncertzāli par parāda un kavējuma procentu piedziņu 66 883 eiro apmērā. Šajā summā nav iekļauta nomas maksa par augustu. Patlaban LZA neesot pamata uzskatīt, ka strīdu būtu iespējams atrisināt ārpustiesas kārtībā.
Jau ziņots, ka, konfliktam attīstoties, Millers vērsies Valsts policijā ar lūgumu izvērtēt iespējamu noziedzīgu nodarījumu pret viņu pēc Krimināllikuma 157.panta par neslavas celšanu. Otrs iemesls, kāpēc Millers vērsies policijā, ir koncertzālei Rīga izteiktie apvainojumi 246 radiatoru zādzībā. Viņš sacīja, ka LZA nav nekādu pierādījumu, ka šādi radiatori vispār koncertzāles telpās būtu bijuši.
Millera iesniegumu ar lūgumu izvērtēt iespējamu noziedzīgu nodarījumu pazīmes saistībā ar koncertzāles nomu ir saņēmis arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. Toties Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa ierosinājusi lietu pret LZA par tās nosūtītās līguma uzteikuma vēstules atzīšanu par prettiesisku.
Koncertzāle Rīga LZA telpās tika atklāta pagājušā gada 20.septembrī. Koncertzāles veidošanu, slēdzot līgumu ar Milleru uz desmit gadiem, kā arī norādot, ka LZA šī zāles rekonstrukcija ir nepieciešama, atbalstīja LZA prezidents Ojārs Spārītis.