Martinsons un Rimšēvičs kratīti aizdomās par kukuļu izspiešanu no bankām

Tiešs apstiprinājums tam ir fakts, ka Latvijas Bankas prezidents Rimšēvičs nesen, pirms došanās uz ārvalstīm, ticis pratināts ENAP saistībā ar citām liecībām, kas saņemtas tā dēvētajā "maksātnespējas administratoru lietā", laikrakstam Diena tapis zināms no izmeklēšanai tuviem avotiem. Savukārt Martinsona vārds Sprūda lietā figurējis jau no izmeklēšanas sākuma.

Jaunā izmeklēšana, kas pirmo reizi oficiāli sasaista Rimšēviča un Martinsona vārdus, saistīta ar trim iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem - par kukuļa pieprasīšanu valsts amatpersonai, izspiešanu personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās un starpniecību kukuļdošanā. Izmeklētājiem ir aizdomas, ka Latvijā ilgstoši darbojusies organizētās noziedzības grupa, kurā bijušas savstarpēji sadalītas lomas.

Grupa, izmantodama dienesta stāvokli un ietekmi politiskajās aprindās, izspiedusi kukuļus, tostarp no kredītiestādēm.

Kukuļu nemaksāšanas gadījumā draudēts "radīt problēmas" un, izmantojot banku uzraugu autoritāti, piemērot sankcijas par it kā notikušiem pārkāpumiem, pat, ja tie reāli nav notikuši.

Piemēram, lietā figurē epizode par vairāku simtu tūkstošu kukuļa pieprasīšanu, lai vairs neliktu šķēršļus kādas bankas gada pārskata apstiprināšanai.  

Banku uzraudzību pēc likuma veic Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), tomēr Rimšēvičam ir bijusi tieša ietekme uz tās darbību, jo kandidātu FKTK vadītāja amatam apstiprināšanai Saeimā izvirza tieši Latvijas Bankas prezidents un finanšu ministrs.

Sprūds kopš pērnā gada jūnija tika turēts apcietinājumā un tieši piektdien tika atbrīvots pret rekordlielu - 500 000 eiro - drošības naudu. Viņš kopš rudens vismaz daļēji sācis sadarboties ar izmeklēšanu. Tas ļāvis nopratināt vēl citas ar maksātnespējas administratoru lietu sākotnēji nesaistītas personas, tādēļ gada beigās liecības ENAP sniedzis Norvik Bankas akcionārs Grigorijs Guseļņikovs. Viņa atklāsmes par augstistāvošu amatpersonu Latvijas finanšu sektorā, kas izspiedusi kukuļus, publiskajā telpā gan parādījās nevis caur Latvijas tiesībsargājošajām iestādēm, bet pēc Norvik Bankas pieteikuma starptautiskajā šķīrējtiesā.

KNAB un VP kratīšanas pie Rimšēviča un Martinsona veikuši dažas dienas pēc ASV finanšu uzraugu paziņojuma par problēmām un korupciju Latvijas banku sektorā. Tomēr Latvijas tiesībsargu darbības nav reakcija uz šo paziņojumu. Pēc Dienas rīcībā esošās informācijas izmeklēšanas objekts ir nevis kukuļdošana, bet kukuļu izspiešana. Finanšu policijas, KNAB un ENAP savstarpēji saistītās izmeklēšanās saiknes starp banku uzraugiem, maksātnespējas administratoriem un to iespējamiem starpniekiem kukuļdošanā tikušas izmeklētas jau vismaz divus gadus, liecina Dienas ilgstošā laika posmā iegūtā informācija no izmeklēšanām tuviem avotiem.

Jau vēstīts, ka piektdien veikta kratīšana Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča darbavietā un īpašumā Langstiņos. Kratīšana veikta pie biznesmeņa Māra Martinsona, un viņš aizturēts. LTV Ziņu dienests sazinājās ar Rimšēviču telefoniski, taujājot par notikušo, taču Latvijas Bankas prezidents atteicās sniegt komentārus, norādot, ka par to "nav tiesīgs runāt".