''Viena no lielākajām izglītības sistēmas problēmām ir absolūti nevienmērīgā skolu attīstība,'' preses konferecē teica izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP), uzsverot, ka tas attiecas arī uz interneta jaudu. Par to var pārliecināties, aplūkojot datus vietnē www.skoluinternets.lv, ko kopā ar citiem partneriem izveidoja Rīgas Biznesa skolas studenti. Tā radīta, ''lai iespējami īsā termiņā nodrošinātu pilnvērtīgu attālināto mācību procesu ikvienā Latvijas skolā, kā arī ieviestu tehnoloģiskus risinājumus, kas ļauj pielietot mūsdienu vajadzībām atbilstošu digitālo mācību saturu un metodes izglītības procesā''. IZM ir apņēmības pilna skolām, kurām IT jauda ir zema, līdz martam atrast konkrētus individuālus risinājumus, kas ļaus uzlabot situāciju.
Ne tikai IT jauda, bet arī tehnikas trūkums bremzē attālināto mācību procesu. Aptaujas rāda, ka 20% skolēnu trūkst IKT tehnoloģiju (laukos šis rādītājs ir 24%). Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) pagājušā gada decembrī apkopoja informāciju, kas liecina – kopumā būtu vajadzīgs vēl 87 000 viedierīču, lai ar tām varētu nodrošināt skolotājus un skolēnus individuāli (nevis izglītības iestādes) un lai nomainītu novecojušo tehniku. Valsts izglītības informācijas sistēma atklāj tikpat neiepriecinošu ainu: aptuveni 150 skolās uz vienu ierīci ir līdz desmit skolēniem, tikai divās šis rādītājs ir zem diviem skolēniem. IZM plāno šo proporciju ievērojami uzlabot līdz šā gada 1. septembrim, proti, tā, lai pirmās trīs klasēs uz vienu ierīci būtu pieci skolēni, 4–12. klasē – trīs lietotāji, 7. un 10. klasē katram skolēnam būtu viena ierīce.
''Šobrīd nevaram nosaukt skaitļus, cik vajag šo vienību, jo gaidām no pašvaldībām precizējumu par to, kurā gadā tehnika iepirkta un kurā brīdī tai vajadzīga cikliska nomaiņa (runa ir par mobilajām un stacionārajām klasēm),'' teica ministre.
LPS priekšsēdētājs Gints Kaminskis akcentēja nepieciešamību nodrošināt tā saucamās vidējās un pēdējās jūdzes IT pieslēgumu skolām. Šobrīd ir rasta vienošanās, kā to izdarīt ar atvieglotiem nosacījumiem. Arī privātie partneri dodot savu artavu situācijas uzlabošanai – gan dāvinot skolām tehniku, gan rūterus Wi-Fi pieslēgumam. Ministre piebilda, ka tuvākajā laikā 17 skolām tiek solīts nodrošināt optiskā kabeļa (vidējās jūdzes) pieslēgumu, kā arī rasts finansējums, lai daļēji apmaksātu pašvaldībām skolu IT tēriņus.
Viņa arī norādīja uz vājajiem punktiem pašvaldībās: ja tajās būtu viens vai divi IT cilvēki, kas ir atbildīgi par šo sistēmu, process ietu uz priekšu daudz ātrāk un visu izdotos sakārtot daudz labāk. Savukārt IZM parlamentārais sekretārs Reinis Znotiņš (JKP) akcentēja, ka ne tikai tehnikā un IT jaudā ir problēmas, bet arī pieaugušo digitālo prasmju apguvē. Šajā ziņā starp 28 ES valstīm esam 24. vietā.
Lai uzlabotu situāciju, gudri jāizmanto ES fondu finansējums un arī Covid-19 seku mazināšanai atvēlētie līdzekļi, no kuriem liela daļa paredzēta digitalizācijas vajadzībām. Un te akcents būtu liekams tieši uz izglītības jomu, pauda Kaminskis.
Šuplinska informēja, ka no ES fondiem Covid-19 seku mazināšanai vispārizglītojošo un profesionālās izglītības iestāžu digitalizācijai atvēlēti 10,5 miljoni eiro (plus vēl pašvaldību līdzfinansējums). No Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisma vidusskolu tīkla sakārtošanai, veicinot reģionāli nozīmīgu vidusskolu ar paplašinātu izglītības programmu piedāvājumu izveidi jaunveidojamajās pašvaldībās, paredzēts novirzīt 30,7 miljonus eiro. Nākamajā ES plānošanas periodā izglītības iestādēm pilnveidotā satura ieviešanai vajadzīgi vēl ap 72 miljoniem eiro.
Bauskas Valsts ģimnāzija ir viena no tām skolām, kurām šī joma ir labi sakārtota. ''Skola nodrošināta ar labiem portatīvajiem datoriem, kas izsniegti katram pedagogam. Tām ģimenēm, kurām trūka tehnikas, sazinoties ar skolas administrāciju, uz pieņemšanas un nodošanas akta pamata tika piešķirts dators, tiesa, lietots. Līdzīgu praksi izmanto arī citas skolas,'' skaidroja Bauskas Valsts ģimnāzijas direktora vietniece Inita Nagņibeda. Viņa atzina, ka pandēmija parādīja robus mācību procesā. Lai tos aizpildītu un padarītu Latvijas izglītību par vienu no labākajām pasaulē, viņa aicina nākt pretī un dotēt no valsts budžeta IT pieslēgumu ne tikai skolām, bet arī mājsaimniecībām. Tas ļaus visiem būt pieejamiem digitālajā vidē un nodrošināt kvalitatīvu izglītību.