Kopš 2024. gada 1. septembra ir noteikts, ka sportā kā jebkurā citā priekšmetā stundas ir obligātas visiem – neatkarīgi no bērna veselības vai fiziskajām spējām. Tā vietā lai ailītē Sports tiktu ierakstīts "atbrīvots", ģimenes ārstam izziņā ir jānosaka piemērotas fiziskās aktivitātes un slodze ik bērnam. Šobrīd sadarbībā ar sporta mediķiem un nozares organizācijām ir sagatavotas rekomendācijas, kā tas būtu darāms, tostarp paredzot individuālo plānu izveidi. Pedagogi gan apšauba iespēju to ieviest jau tuvākajā laikā.
Trūkst zināšanu un vadlīniju
Visi skolēni tiek iesaistīti mācību procesā, un neviens nevar tikt atbrīvots no kāda mācību priekšmeta apguves. Tas attiecas arī uz sportu. Tā vietā lai uzrakstītu atbrīvojumu bērniem ar dažādām veselības problēmām, pēc ārsta rekomendācijām ir pielāgojamas fiziskās aktivitātes, slodze un sasniedzamie rezultāti. Ja skolēnam ir nepieciešama fizisko aktivitāšu pielāgošana vismaz uz vienu semestri, skola izstrādā individuālo izglītības programmas apguves plānu, pielāgojot sasniedzamos rezultātus, Saeimas Sporta apakškomisijas sēdē skaidroja Izglītības un zinātnes ministrijas Vispārējās izglītības departamenta direktora vietniece Inga Upatniece, atgādinot, ka to nosaka Vispārējās izglītības likums.
Latvijas ārstu aptaujā, kurā piedalījās 107 respondenti, no kuriem 81% bija ģimenes ārsti, 19% – citu specialitāšu, teju visi rekomendē bērniem fizikās aktivitātes un piedalīties sporta stundās. Tajā pašā laikā 60% atzīst, ka viņiem trūkst zināšanu un vadlīniju slodzes ieteikšanai hronisku slimību un traumu gadījumos un viņi izmanto veselības funkcionālo grupu formātu, tas ir, pamata, sagatavošanas un speciālās. 52% nosūta skolēnus pie sporta ārsta individuālās slodzes ieteikumiem, tajā pašā laikā 45% vērsuši uzmanību uz šo speciālistu konsultāciju nepieejamību. Izvērtējot slodzi, gandrīz visi ārsti ņem vērā veselību (99%), mazāk svaru (57%) vai vecumu (40%). Sniedzot ieteikumus, 59% rekomendē slodzes kontrindikācijas, 41% – atļaujas sacensībām.
Iedalīs funkcionālajās grupās
Jaunajās rekomendācijās, ko izstrādāja darba grupa, kurā bija mediķi un nozares organizācijas, skolēnus piedāvā dalīt funkcionālajās grupās, ņemot vērā veselības stāvokli un fizisko sagatavotību. Tas dos iespēju individuāli pielāgot slodzi – no pilnvērtīgas dalības sporta stundās līdz pakāpeniskai iesaistei ar ierobežojumiem. Piemēram, skolēni ar labu veselību var piedalīties sporta stundās uz pilnu slodzi, kamēr tiem, kuri atgūstas pēc slimības vai traumas, slodze jākāpina pakāpeniski. Bērniem ar nopietnākiem veselības traucējumiem tā tiek pielāgota individuāli. Pilnīga atbrīvošana no sporta stundām nav labs risinājums, jo ilgstoša mazkustība var pasliktināt veselību un fizisko sagatavotību.
Smagas invaliditātes gadījumā multidisciplinārs ārstu konsīlijs pieņem lēmumu par vērtēšanu vai nevērtēšanu ar atzīmi sporta stundās, taču konsīlijs nelemj par atbrīvošanu no tām. Ir arī izstrādāti praktiski ieteikumi skolām un sporta pedagogiem, piemēram, kā rīkoties tad, ja bērnam ir kontrolēta astma vai bijis potītes lūzums – ģimenes ārsta izziņā ir norādīts, kurš modulis piemērojams un cik lielas intensitātes fiziskās aktivitātes atļaujamas.
Ģimenes ārsti atbalsta
Sistēma veidota tā, lai to varētu digitalizēt, norādīja darba grupas vadītāja – Latvijas Sporta medicīnas asociācijas prezidente Sandra Rozenštoka, piebilstot, ka rekomendācijas akceptējušas vairākas nozares organizācijas, arī Latvijas Sporta skolotāju asociācija, tāpat tām zaļo gaismu devuši metodiskie centri ģimenes medicīnā un bērnu psihiatrijā un pediatrijā. Tuvākajā laikā arī plānotas tikšanās ar ģimenes ārstiem.
Ģimenes ārsti kopumā atbalsta rekomendācijas ar mērķi veidot vienotu pieeju, vienlaikus gan viņi uzsver, ka to ieviešanai būs nepieciešams laiks, skaidrojums un praktiska pielāgošana. Līga Kozlovska (ZZS), kura pārstāvēja ģimenes ārstus darba grupā, akcentēja, ka šim dokumentam jākļūst par palīgu, bet tas nedrīkstētu palielināt birokrātiju.
Lauku ģimenes ārstu asociācijas prezidents Ainis Dzalbs atzina, ka šī tēma ir aktuāla un konceptuālais dokuments ievieš skaidrību tajā. Ģimenes ārsti gan arī līdz šim ir līdzīgi darbojušies, bet nu process tiks pilnveidots. Viņu gan mulsinot tas, ka ārstu konsīlijs var lemt par vērtēšanas atcelšanu sporta stundās. Viņaprāt, bērnam ar invaliditāti diez vai vajag šādu sarežģītu risinājumu, varbūt ir rodams kāds vienkāršāks. Šaubas rada arī iespēja ieteikumus ieviest līdz nākamā mācību gada sākumam milzīgā darba apjoma dēļ.
Šaubās par ieviešanu praksē
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītāja Agita Zariņa-Stūre (JV) pauda atzinību, ka "beidzot šajā jautājumā esam izkustējušies no vietas". Tomēr viņai esot bažas, ka tas viss skatīts tikai no ārstu puses. Savukārt – ja sporta skolotājs ierauga ģimenes ārsta izziņu un skaitļu virknējumu (ieteicamie moduļi), rodas jautājums, kā tos ieviest stundā, ja klasē ir 30 bērnu, bet pieciem jāpiemēro cita slodze un cita pieeja. Turklāt viņam nav viena klase vien, bet vairākas. "Skaidrs, ka tas nestrādās, līdz ar to var teikt, ka esam pusceļā, jo nav redzams, kā to varēs īstenot praksē. Tāpat rodas jautājums, kā šādu informāciju saprot vecāki,” sacīja A. Zariņa-Stūre. Viņa uzsvēra: lai gan teorētiski ilgstošiem atbrīvojumiem no sporta stundām nevajadzētu būt, praksē tādu gadījumu ir pietiekami – "pilni žurnāli ir ar A burtiem". Arī attiecībā uz individuālajiem plāniem viņa bija skeptiska: to nav tikai sportā, bet arī tiem, kuriem ir mācīšanās un uzvedības problēmas. Un tie visi nedarbojas, lai gan, tos gatavojot, ieguldīts milzīgs darbs. Un kā gan to var izdarīt klasē, kurā ir 30 bērnu? Tādēļ pirms šo rekomendāciju ieviešanas vispirms tās vajadzētu pārbaudīt pilotprojekta veidā. "Šitik negatavu nelaižam tālāk uz skolām!" aicināja A. Zariņa-Stūre.
Atbildot uz šīm bažām, S. Rozenštoka skaidroja, ka aktivitāšu moduļi un to apzīmējumi paredzēti sporta skolotājiem, kuri jau pārzina attiecīgo mācību saturu un spēj to pielāgot atbilstoši konkrētajai stundas tēmai. Darba grupā esot piedalījušies arī sporta skolotāji, kuru ieteikumi ņemti vērā.
Runājot par vecāku iesaisti, viņa norādīja, ka informāciju par bērna veselības stāvokli un ieteikumiem sniedz ģimenes ārsts, izrakstot attiecīgu izziņu un to izskaidrojot.
Jāatgādina, ka valdības sēdē šonedēļ lēma par vērtēšanas sistēmas pielāgošanu bērniem ar īpašām vajadzībām. Turpmāk tiem, kuriem veselības dēļ jāierobežo fiziskās aktivitātes vismaz viena semestra garumā, mācību priekšmetā Sports un veselība varēs pielāgot sasniedzamos rezultātus un vērtēšanu. Šādos gadījumos skolām būs jāizstrādā individuāls mācību plāns, kurā noteikti skolēna veselības stāvoklim atbilstoši mācību mērķi un sasniedzamie rezultāti.