Pēc iepriekšējām Satversmes tiesas (ST) tiesneša vēlēšanām parlamentā īsi pirms Ziemassvētkiem, kad neizdevās ievēlēt nevienu no pieciem izvirzītajiem kandidātiem, tiesnešu maiņas ir kļuvušas sarežģītas. Kā atzīst nozares lietpratēji – visi jēdzīgie kandidāti prasīs garantijas, proti, koalīcijas vienošanos vai vismaz 51 balsi, kas nepieciešama ST tiesneša ievēlēšanai.
Neveiksmīgās vēlēšanas, kas sekoja pēc pretrunīgi vērtētā ST sprieduma viendzimuma pāru tiesību jautājumā, arī apliecināja, ka balsojums par tiesnesi ir ideoloģisks. Atsevišķi Dienas uzrunātie politiķi neslēpj – arī šoreiz tiks ņemti vērā tiesneša amata kandidāta uzskati ne vien par ģimenes jēdzienu, bet arī Stambulas konvenciju. Ņemot vērā ideoloģiskās atšķirības, vienots koalīcijas kandidāts arī tagad ir maz ticama versija.
Nacionālās apvienības (NA) Saeimas frakcijas vadītājs Raivis Dzintars Dienai apliecina, ka ST tiesneša amatam ir apsvērtas juristu Baibas un Jura Rudevsku kandidatūras un viņi ir vieni no uzrunātajiem. Tomēr pozitīvas atbildes vēl nav, līdz ar to nav zināms, vai kāds no viņiem tiks virzīts oficiāli. Jāatgādina, ka iepriekšējās vēlēšanās NA kandidāts bija pieredzējušais jurists Ringolds Balodis, kurš no cīņas izstājās pirmspēdējais – pēc Attīstībai/Par! (A/P) Saeimas frakcijas virzītās Ineses Nikuļcevas un Jaunās Vienotības (JV) kandidātes Ineses Lībiņas-Egneres (JV).
Par Rudevskiem ST tiesneša amata sakarā dzirdējis arī KPV LV Saeimas frakcijas pārstāvis Ralfs Nemiro. "Rudevsku vārds nāk no nozares profesionāļiem," viņš piebilst un norāda, ka ar frakciju par atbalstu Rudevskiem neviens gan neesot runājis. KPV LV frakcija pieļauj iespēju virzīt savu iepriekšējo kandidāti – Inesi Druvieti. Viņa gan iepriekšējās vēlēšanās izkrita pirmā. Arī R. Nemiro atzīst, ka, ņemot vērā balsojuma rezultātus, nevajadzētu būt utopiskiem. Vienlaikus frakcija būtu gatava runāt par atbalstu kandidātam, kuram varētu izdoties savākt vairākumu. Pašlaik gan šādu indikāciju nav, bet vēl ir laiks līdz 11. februārim, kad ir pēdējais termiņš kandidātu izvirzīšanai. Ja šāda kandidāta nebūs, KPV LV plānojot virzīt I. Druvieti, ja viņa tam piekritīs.
KPV LV frakcijas politiķis vēlreiz atgādina par "atdzišanas periodu", tādējādi ne R. Balodis, ne I. Lībiņa-Egnere un daļēji arī Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) iepriekš virzītais kandidāts Gunārs Kūtris nevarētu ieņemt tiesneša amatu, jo viņiem, iespējams, nāktos spriest tiesu par jautājumiem, kuru izlemšanā paši piedalījušies. Taču JV nevienu citu kandidātu kā I. Lībiņu-Egneri neizskata, un arī ZZS varētu izvirzīt G. Kūtri, ja par viņu būtu gatavi balsot vēl citi, ne tikai ZZS deputāti. JV Saeimas frakcijas vadītājs Ainars Latkovskis norāda, ka par atbalstu I. Lībiņai-Egnerei tiekot runāts ne tikai ar A/P, bet arī ar citu frakciju deputātiem. "Netirgojamies," piebilst politiķis, norādot, ka I. Lībiņa-Egnere gan pēc izglītības, gan darba pieredzes būtu liels ieguvums ST. Uz jautājumu, vai, nepanākot vienošanos, JV tik un tā virzīs šo kandidāti, A. Latkovskis atbildēja, ka JV pašlaik tādu iespēju neapsver, bet velta visas pūles, lai viņai būtu atbalsts.
Atbalstu I. Lībiņai-Egnerei neizslēdz A/P Saeimas frakcijas vadītāja Marija Golubeva, kura Dienai norāda, ka par tiesneša kandidatūru vēl notiek diskusijas un A/P "diez vai" virzīs iepriekšējo pretendenti – zvērinātu advokāti I. Nikuļcevu. Par viņu pēdējā vēlēšanu kārtā nobalsoja 47 deputāti, arī Saskaņas frakcija, kas viņu atbalstīja jau no paša sākuma. Vienlaikus M. Golubeva pieļauj, ka A/P varētu virzīt savu kandidātu. Arī Rudevsku vārdu viņa bija dzirdējusi, taču šie kandidāti ar A/P atbalstu nevarot rēķināties, jo viņu paustie viedokļi publiskajā telpā, tostarp par viendzimuma pāru tiesībām, ģimeni un Stambulas konvenciju, nesakrīt ar A/P uzskatiem.
Savukārt ZZS frakcijas deputāts Edgars Tavars (LZP) Rudevskus uzskata par izciliem kandidātiem, lai gan par viņiem kā iespējamiem pretendentiem politiķis uzzina no Dienas un apspriesti viņi nav. Tiesa, ZZS tuvākajā laikā plānojusi "saprast kopējo noskaņojumu" parlamentā, vai G. Kūtrim būtu plašāks atbalsts. E. Tavars uzskata, ka bijušais ST priekšsēdētājs G. Kūtris būtu "gana optimāls kandidāts", kas būtu pieņemams gan opozīcijai, gan koalīcijai. Vienlaikus E. Tavars neizslēdz ZZS atbalstu kādam koalīcijas virzītam kandidātam, taču tikai tādam, kas aizstāv konservatīvas vērtības. Arī ZZS frakcijas priekšsēdētājs Armands Krauze uzsver, ka frakcijā tiks uzklausīti visi kandidāti, jo "mums ir svarīgi kandidāta ideoloģiskie uzskati – vai tie ir liberāli vai konservatīvi". "Nevar vērtēt tikai profesionalitāti šoreiz, jo Satversmes spriedums [paternitātes pabalsta lietā] bija politisks un ideoloģisks," piebilst A. Krauze.
Savu kandidātu arī šoreiz neplāno virzīt Jauno konservatīvo (JK) un Saskaņas frakcija. Krišjānis Feldmans (JKP) piebilst, ka būtu rezervēts pret JK frakcijas atbalstu I. Lībiņai-Egnerei, jo viņa iepriekšējās vēlēšanās neguva atbalstu un rezultāts nebija atkarīgs no JKP, bet par Rudevsku kandidatūru politiķis neko nezinot. Savukārt Valērijs Agešins (Saskaņa) norāda, ka frakcija "pagaidām ir nogaidīšanas režīmā, redzot, kā koalīcija iepriekš rīkojās, noraidot cienījamus kandidātus".