ZM skaidro, ka visus pasākumus, kas iekļauti plānā Prioritārie rīcības virzieni meliorācijas politikā, paredzēts īstenot par resoru budžeta un Eiropas Savienības (ES) investīciju fondu līdzfinansējuma līdzekļiem. Taču, tā kā vēl nav apstiprināts nākotnē pieejamo ES investīciju struktūrfondu līdzekļu apmērs un tā sadales nosacījumi periodam pēc 2021.gada, pašreiz ir grūti noteikt iespējamo kopēju valsts budžeta indikatīvo daļu.
Kā skaidro ZM, lai īstenotu izvirzītos mērķus un atbilstošos rīcības virzienus, būtu nepieciešams papildu finansējums valsts budžeta programmas Zemes resursu ilgtspējības saglabāšana apakšprogrammai Meliorācijas kadastra uzturēšana, valsts meliorācijas sistēmu un valsts nozīmes meliorācijas sistēmu ekspluatācija un uzturēšana, kur 2021.gadā finansējums aplēsts viena miljona eiro apmērā, 2022.gadā - 1,5 miljoni eiro, līdztekus finansējumam viena miljona eiro apmērā 2022.gadā.
Prioritārie rīcības virzieni meliorācijas politikā 2021.-2027.gadam mērķis ir zemes un vides resursu ilgtspējas nodrošināšana lauksaimniecības, mežsaimniecības un tautsaimniecības infrastruktūras objektu saglabāšanai, izmantošanai un attīstībai, vienlaikus rūpējoties par kvalitatīvas dzīves vides nodrošināšanu un iedzīvotāju civilo drošību.
Plānā izvirzīti trīs apakšmērķi, tostarp klimata pārmaiņu mazināšanai un klimata pārmaiņām pielāgota efektīvas meliorācijas nodrošināšana, kvalitatīvas hidromelioratīvās informācijas nodrošināšana un sabiedrības izpratnes par meliorācijas nozīmību veicināšana, jauno meliorācijas speciālistu piesaistīšana un speciālistu profesionālās kompetences pilnveidošana.
Klimata pārmaiņu mazināšanai un klimata pārmaiņām pielāgotas efektīvas meliorācijas nodrošināšanai paredzēts veikt trīs zinātniskos pētījumus meliorācijas jomā, uzturēt visas ūdensnotekas, polderu sūkņu stacijas un hidrotehniskās būves, samazināt applūstošās teritorijas, kā arī veikt grozījumus četros normatīvajos aktos par prasībām attiecībā uz meliorācijas sistēmu atjaunošanu un pārbūvi.
Savukārt kvalitatīvas hidromelioratīvās informācijas nodrošināšanai paredzēts veikt valsts un valsts nozīmes meliorācijas sistēmu inventarizāciju, kā arī viena īpašnieka, koplietošanas un pašvaldību meliorācijas sistēmu inventarizāciju. Turklāt plānots nodrošināt automātisko hidrometrisko posteņu nepārtrauktu darbību un hidrometrijas datu iegūšanu, apstrādi un interpretāciju, tostarp veikt nolasījumus 48 automātiskajos upju un ezeru atjaunotajos hidrometriskajos posteņos, kā arī noteikt mēneša ūdenslīmeņu līknes.Papildus paredzēts nodrošināt aktuālas informācijas pieejamību tīmekļvietnē melioracija.lv.
Sabiedrības izpratnes stiprināšana par meliorācijas nozīmību, ministrija paredz īstenot vebinārus pašvaldībām par meliorācijas jautājumiem un īstenojamiem pasākumiem no ES fondu līdzekļiem.
Tāpat plānots sniegt konsultācijas, kā arī sertificēt 170 hidromelioratīvās būvniecības speciālistus meliorācijas sistēmu un hidrotehnisko būvju būvniecībā.
Turklāt, kā norāda ZM, patlaban meliorācijas speciālistiem ir nepietiekamas zināšanas un izpratne par videi draudzīgu meliorācijas sistēmu elementu un "zaļās infrastruktūras" izmantošanas iespējām, līdztekus jāpilnveido vidējā posma meliorācijas būvniecības speciālistu kompetence un jāpiesaista jauns darbaspēks. Tādēļ prioritārie rīcības virzieni meliorācijas politikā paredz visu izglītības līmeņu kvalificētu meliorācijas speciālistu sagatavošanu, tostarp palielinot budžeta vietu skaitu meliorācijas jomā Latvijas Lauksaimniecības universitātē un turpinot sadarbību ar Smiltenes un Saldus tehnikumiem.