Šogad monitoringa ietvaros valsts mežos pārbaudītas 280 melno stārķu ligzdošanas vietas, noteikta to apdzīvotība un ligzdošanas sekmes.
Pēc novērojumu datu sākotnējas analīzes jāsecina, ka kopumā izperēto mazuļu skaits ir ievērojami mazāks nekā iepriekšējā gadā un šī sezona melnajiem stārķiem uzskatāma par nesekmīgu. Lai arī daudzas ligzdas bija apdzīvotas un to teritorijā uzturējās pieaugušie putni, perējums izpalicis. Pat daudzas tā saucamās "labajās ligzdās", kurās vairāk nekā desmit sezonās ik gadu bijuši trīs līdz pieci jaunie putni, šogad bijušas tukšas. Lielā mērā tas skaidrojams ar šīs sezonas klimatiskajiem apstākļiem. Ar nelielām reģionālām atšķirībām kopumā visā Latvijas teritorijā pavasarī un vasarā bija maz nokrišņu. Daudzas mazās upītes, strauti un dīķi izžuva. Līdz ar to šajās ūdenstilpēs dzīvojošās zivis un vardes, kas ir stārķu nozīmīgākā barība, gāja bojā. Trūcīgā barības bāze tiešā veidā ietekmēja iespējas izbarot mazuļus un likumsakarīgi arī ligzdošanas sekmes.
Taču lielam satraukumam nav pamata, uzsver DAP. Līdzīgi pētījumi liecina, ka šāda epizodiska krīze, ja vien tā regulāri neatkārtojas, ilgtermiņā neatstāj būtisku negatīvu ietekmi uz populāciju kopumā. Tomēr arī turpmāk ir rūpīgi jāseko līdzi šī Latvijas dabas retuma dzīves gaitām, lai nepieciešamības gadījumā varētu laicīgi veikt atbalsta pasākumus šo noslēpumaino putnu populācijas saglabāšanai.
Melno stārķu populācijas saglabāšanai galvenās pūles veltītas dabisko zināmo ligzdošanas vietu aizsardzībai. Taču papildu tiek būvētas arī mākslīgās ligzdas, kuras stārķi labprāt aizņem. Šajā sezonā no sertificētu putnu ekspertu 24 mākslīgi uzbūvētajām ligzdām sešās tika konstatēta sekmīga ligzdošana. Šogad valsts mežos atrastas arī septiņas līdz šim nezināmas melno stārķu ligzdas.