FM norāda, ka trešdien, 2.oktobrī, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā starp komisijas, Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM), FM un Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) pārstāvjiem notika saruna par pedagogu darba samaksas palielināšanas jautājumiem. Tikšanās laikā visi sanāksmes dalībnieki vienojās, ka nav domstarpību, ka no 2025.gada 1.janvāra darba samaksa visiem pedagogiem pieaugs par 2,6%.
Savukārt par turpmākajām pedagogu algas palielināšanas iespējām visi konceptuāli vienojās, ka varētu tikt izskatīts jautājums par pedagogu darba samaksas noteikšanu atbilstoši tiem pašiem principiem, kas noteikti valsts vienotajā atlīdzības sistēmā, tādējādi nodrošinot taisnīgumu - ja algas tiek celtas publiskajā sektorā, tad tieši tāpat algas tiek celtas arī pedagogiem, skaidroja FM pārstāvji.
Lai vērtētu šī principa iedzīvināšanu normatīvajā regulējumā, tika panākta vienošanās, ka visas iesaistītās institūcijas mēneša laikā sagatavos izvērtējumu, kurā no likumiem attiecīgais regulējums būtu iekļaujams - Izglītības likumā vai Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā - kā arī, kādā laika periodā to varētu ieviest.
FM pārstāvji uzsvēra, ka ir ļoti svarīgi izvērtēt fiskālo ietekmi šādam risinājumam. Tādējādi, lai varētu virzīties tālāk ar izmaiņām pedagogu darba samaksas noteikšanas principos, IZM, kā atbildīgajai nozares ministrijai izglītības jomā, tai skaitā, pedagogu darba samaksas noteikšanas jautājumos, sadarbībā ar Valsts kanceleju, kas ir atbildīgā institūcija par vienotās darba samaksas politikas veidošanu publiskajā pārvaldē, ir jāveic detalizēti aprēķini par piedāvāto risinājumu ietekmi uz valsts budžeta izdevumiem.
Savukārt FM pēc detalizētu aprēķinu saņemšanas ir atvērta sadarbībai, lai iesaistītos plānotā risinājuma izvērtēšanā, kā arī meklētu labākos priekšlikumus finansējuma nodrošināšanai, ņemot vērā gadskārtējā un vidēja termiņa valsts budžeta finansiālās iespējas.
Jau ziņots, ka pedagogiem bāzes mēnešalgas principu varētu piemērot no 2026.gada, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga.
Bāzes mēnešalgas principu piemēro valsts un pašvaldību iestādēs nodarbinātājiem. LIZDA aicināja likumā noteikt, ka principu piemēro arī pedagogiem, lai izvairītos no strīdiem ar politiķiem par atalgojuma grafika pildīšanu.
Arodbiedrības priekšlikums apspriests Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā. Vanaga atzinīgi novērtēja, ka politikas veidotāji konceptuāli piekrituši piedāvātajam. Vēl nepieciešams aprēķināt fiskālo ietekmi un vienoties par to, kurš likums būtu jālabo.
LIZDA sagaida, ka vienošanās tiks fiksēta arī juridiski - likumprojektā par nākamā gada budžetu vai valdības lēmumā -, lai izvairītos no pārpratumiem.
Ieguvumus no bāzes mēnešalgas principa piemērošanas saredz arī izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV). Piemēram, pedagogi pirms mācību gada sākuma zinātu, cik lielu algu saņems. Tāpat tiktu noteikts skaidrs darba apjoms, jo atalgojumu aprēķinātu par 40 darbu stundu nedēļu.
"Tas atvieglotu kopējo sistēmu no plānošanas aspekta, bet tas nepadara skolotāju par ierēdni," tiešsaistes sarunā ar izglītības iestāžu vadītājiem, pedagogiem un pašvaldību izglītības pārvalžu vadītājiem pauda politiķe.
Pedagogu algu pieaugumam nākamgad novirzīs 30 miljonus eiro. Tas nozīmē, ka no 2025.gada 1.janvāra pedagogu atalgojums pieaugs par 2,6%.
Gaidāmais pieaugums ir par 5,9 procentpunktiem mazāks, nekā paredz pedagogu darba samaksas grafiks. Atbilstoši tam pedagogu atalgojuma likmei no janvāra būtu jāpieaug līdz 10,35 eiro par darba stundu.
LIZDA iepriekš apliecināja, ka piekāpsies mazākam pedagogu algu pieaugumam, ja būs skaidrība par tālāko algu grafika izpildi.