Diena jau vēstīja, ka šajā ārkārtas situācijā, atšķirībā no pavasara, uzņēmumi varēs saņemt grantu apgrozāmajiem līdzekļiem. Taču, lai to saņemtu, uzņēmumam ir jāatbilst diviem kritērijiem: uzņēmuma apgrozījuma kritumam 2020. gada novembrī vai decembrī jābūt vismaz par 20%, salīdzinot ar vidējo apgrozījumu 2020. gada augustā, septembrī un oktobrī kopā. Savukārt otrs kritērijs paredz, ka uzņēmuma apgrozījuma kritums šā gada novembrī vai decembrī ir vismaz par 30%, salīdzinot ar apgrozījumu 2019. gada attiecīgajā mēnesī.
Vācijā dāsnāk
LDDK ieskatā atbalstam būtu jākvalificējas tiem uzņēmumiem, kuri atbilst vienam no minētajiem kritērijiem, nevis abiem, kā tas ir noteikts pašlaik. Darba devēji uzskata, ka nosacījums par abu kritēriju izpildi no atbalsta saņēmēju loka izslēgs tos uzņēmumus, kuru darbība ir būtiski ierobežota vai pat apstādināta jau kopš pavasara, līdz ar to tiem pašlaik, salīdzinot ar rudeni, nevar būt apgrozījuma kritums par 20%, jo zemāk par nulli nevar krist.
Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Raimonds Aleksejenko uzsver, ka nosacījums par abu kritēriju izpildi iestrādāts tādēļ, lai precīzi un mērķēti sniegtu atbalstu tiem uzņēmumiem, kas cietuši tieši pašreizējās ārkārtas situācijas, kas sākās 9. novembrī, ierobežojumu dēļ. Tāpat ir notikusi atteikšanās no sākotnēji iecerētā principa, ka tikai atsevišķas nozares varētu pretendēt uz grantu apgrozāmajiem līdzekļiem, tā vietā paredzot, ka atbalstīts tiks ikviens uzņēmums, kurš atbilst noteiktajiem apgrozījuma krituma kritērijiem.
Tomēr vērts atzīmēt, ka citas valstis izvēlējušās uzņēmējiem draudzīgākus nosacījumus. Piemēram, Vācija savās atbalsta programmās Novemberhilfe un Dezemberhilfe (novembra un decembra palīdzība) uzņēmumiem piešķir subsīdijas par katru slēgšanas nedēļu, kas vienādas ar 75 procentiem no vidējā nedēļas apgrozījuma attiecīgi 2019. gada novembrī un decembrī, nepārsniedzot miljonu eiro.
Vēlas sniegt mērķēti
Aleksejenko skaidro – ja ierobežojumi kļūs vēl stingrāki, noteikti tiks paplašināts arī atbalsts un tā saņēmēju loks. Tāpat varētu precizēt pašreizējo kritēriju attiecināšanu uz tirdzniecības uzņēmumiem, jo Ekonomikas ministrija piekrīt LDDK, ka veikaliem gada beigas ir tradicionāls apgrozījuma pieauguma laiks. Tomēr ministrija ir pārliecināta, ka pašreizējo abu kritēriju vienlaicīga izpilde nodrošinās to, ka atbalstu saņems tie uzņēmumi, kuriem ir grūtības tieši pašreizējo ierobežojumu dēļ. Uz jautājumu, vai tas neizslēdz tos uzņēmumus, kuri nestrādā jau kopš pavasara, amatpersona stāsta, ka palīdzības mērķis ir atbalstīt dzīvotspējīgus uzņēmumus, kuri pēc ierobežojumu atcelšanas būs spējīgi atsākt darbu. Taču, piemēram, tūrisma un pasākumu rīkošanas nozares, visticamāk, darbu neatsāks ātrāk kā nākamā gada rudenī, un, pēc Aleksejenko domām, nodokļu maksātājiem nav iespējams atbalstīt ar apgrozāmo līdzekļu subsīdijām vairāk nekā gadu nestrādājošus uzņēmumus.
Par daudziem pieminētajiem ēdināšanas uzņēmumiem Aleksejenko min, ka līdz ārkārtas stāvokļa izsludināšanai tie varēja strādāt un pelnīt, līdz ar to liela daļa noteikti var izpildīt 20% apgrozījuma kritumu, salīdzinot ar augustu, septembri un oktobri. Savukārt par viesnīcām tiek skaidrots, ka tām ir atsevišķas mērķētas programmas. Piemēram, maksājums par kvadrātmetru, numuriņu iepirkšana Covid-19 slimnieku un kontaktpersonu izmitināšanai u. c.
Visvairāk iedzīvotājiem
Sociālajos tīklos neizpratni un sašutumu izsauca ēdināšanas uzņēmuma Vairāk saules īpašnieka Endija Bērziņa stāsts, ka viņam kā godīgam nodokļu maksātājam bez jebkādiem parādiem, ar noteikto apgrozījuma kritumu atbalsts atteikts tādēļ, ka uzņēmumam jau pērnā gada decembrī bija negatīvs pašu kapitāls.
Aleksejenko skaidro, ka tā ir Eiropas Komisijas prasība, lai valsts vispār varētu sniegt atbalstu. Tiesa, tā attiecas tikai uz lieliem uzņēmumiem ar darbinieku skaitu virs 250. Tajā pašā laikā arī šādu uzņēmumu darbinieki kvalificējas gan dīkstāves pabalstam, gan nepilna darba laika subsīdijām.
Aleksejenko īpaši uzsver, ka grants apgrozāmiem līdzekļiem ir tikai viens no atbalsta veidiem. Piemēram, eksportējošiem uzņēmumiem ir atsevišķi atbalsta instrumenti, kurus administrē Altum, tāpat uzņēmumiem ir pieejamas nodokļu brīvdienas, Altum aizdevumi apgrozāmiem līdzekļiem, tiek spriests par pašvaldību atlaidēm nekustamā īpašuma nodoklim.
Taču šajā krīzē visbūtiskākais atbalsts tiek sniegts iedzīvotājiem – tas ir dīkstāves pabalsts un nepilna darba laika subsīdijas. Lai tās saņemtu, uzņēmuma apgrozījuma kritumam ir jābūt 20% salīdzinājumā ar septembri, oktobri un novembri kopā. Atšķirībā no granta apgrozāmiem līdzekļiem, lai saņemtu dīkstāves pabalstu vai subsīdijas nepilnam darba laikam, uzņēmumam nav jāatbilst kritērijam – 30% apgrozījuma kritums salīdzinājumā ar pērnā gada decembri.