Vienlaikus arī nolemts nākotnē pakāpeniski paaugstināt neapliekamo minimumu, lai tas sasniegtu vidējo Baltijas valstu līmeni.
Labklājības ministrija (LM) informatīvajā ziņojumā bija izstrādājusi divus scenārijus –par minimālās algas palielināšanu līdz 210 latiem vai arī saglabāt to esošajā 200 latu apmērā. Minimālās algas palielināšana līdz 210 latiem nākamā gada valsts budžetā prasītu papildu 1,6 miljonus latu, bet papildu ieņēmumi būtu prognozējami 13 miljonu latu apmērā.
LM informēja, ka arī pārējās Baltijas valstīs nākamgad minimālo algu nav plānots mainīt.
Finanšu ministrs Andris Vilks (Vienotība) norādīja, ka ministrija līdz oktobrim izstrādās plānu, lai paredzētu pakāpenisku neapliekamā minimuma līmeņa paaugstināšanu vidējā Baltijas valstu līmenī.
Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (Vienotība) pauda atbalstu nākamgad minimālā atalgojuma līmeni saglabāt 200 latu apmērā, savukārt attiecībā par neapliekamā minimuma līmeņa paaugstināšanu viņš uzsvēra, ka nevar neko solīt, ņemot vērā, ka nākamgad līdz saprātīgam līmenim jāsamazina budžeta deficīta līmenis, kā arī jāveic budžeta konsolidācija apmēram 100 miljonu latu apmērā.
Premjers sacīja, ka nevar apņemties nodokļu samazināšanu, taču var apsolīt nodokļu nepaaugstināšanu.
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētājs Pēteris Krīgers pēc sēdes teica, ka par prioritāru uzskata nepieciešamību skatīt neapliekamā minimuma paaugstināšanu nekā minimālās algas palielināšanu. Viņš to skaidroja ar to, ka minimālās algas palielināšana atstāj vienādu iespaidu uz visiem strādājošajiem, bet neapliekamā minimuma paaugstināšana palīdz tieši maznodrošinātajiem iedzīvotājiem.
Tāpēc LBAS uzskata, ka neapliekamo minimumu vajadzētu paaugstināt vismaz līdz 90 latiem un tālāk paredzēt neapliekamā minimuma paaugstināšanu līdz 60% līmenim no minimālās algas, "uz šo līmeni mums ir noteikti jāturpina iet".
Nākamais solis varētu būt, ka cilvēki, kuru ienākumi ir iztikas minimuma līmenī, vispār nemaksātu iedzīvotāju ienākuma nodokli, savukārt tie, kuru ienākumi ir lielāki, attiecīgi šo nodokli maksātu lielākā apmērā.
Savukārt LM piedāvātais variants minimālo algu paaugstināt līdz 210 latiem nebija saistīts ar neapliekamā minimuma paaugstināšanu, tāpat dažādi darba devēji izteikuši minējumus par to, ka dažādos reģionos varētu noteikt dažādu minimālās algas apmēru – tie ir modeļi, par ko pagaidām diskusijas vēl nenotiek, tāpēc LBAS piekritis atbalstīt minimālās mēnešalgas likmes saglabāšanu esošajā apmērā.
NTSP koordinē un organizē trīspusējo sociālo dialogu starp darba devēju organizācijām, valsts institūcijām un arodbiedrībām, lai saskaņotu šo organizāciju intereses sociālajos un ekonomiskajos jautājumos, tādējādi garantējot sociālo stabilitāti valstī. NTSP un tās apakšpadomes uz paritātes pamatiem veido valdības, Latvijas Darba devēju konfederācijas un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības izvirzītie pārstāvji.