Abi šie jautājumi ir iekļauti nākamā gada valsts budžetu pavadošo likumprojektu paketē, taču Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) lūdz tos izņemt un pārcelt termiņu vēl uz gadu, jo šobrīd tiem nav ieplānots finansējums. Valsts nozīmes interešu centru izveidei nākamgad būtu nepieciešami papildu 86 880 eiro. Savukārt 2022. gadā būtu vajadzīgi vēl 267 920 eiro, 2023. gadā un turpmāk – 282 480 eiro.
Šadurskis pie šūpuļa
Kopumā interešu izglītības programmas pagājušajā mācību gadā piedāvāja 874 izglītības iestādes (pirmsskolas, vispārējās pamata un vidējās, speciālās, profesionālās, interešu) un to pakalpojumus izmantoja 236 517 audzēkņu (vēl gadu iepriekš 898 iestādes un 231 420 audzēkņu), informēja IZM. Jau 2018. gadā bija paredzēts, ka 2019. gada 1. septembrī interešu izglītības flagmaņi iegūs valsts nozīmes statusu (uz to varētu pretendēt gan pašvaldības, gan privātās iestādes). Pēc tam šie labie nodomi tika atlikti no gada uz gadu. Nu tie jau ir ietiekušies 2022. gadā. Arī Ministru kabineta dokuments Valsts nozīmes interešu izglītības iestādes statusa piešķiršanas, anulēšanas un valsts nozīmes interešu izglītības iestāžu finansēšanas kārtība, kuru bija plānots izstrādāt no jauna, nav vairs cilāts, apliecināja IZM. Tas noteica, ka statusa iegūšanai iestādei vajadzēs apmācīt vismaz 4500 bērnu no desmit novadiem, jāpiedāvā vismaz trīs interešu izglītības programmas, no tām divām jābūt zinātnes, tehnoloģiju, vides, inženierzinātņu vai matemātikas jomā.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena pirmdienas, 19. oktobra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!