Iemesls ir tāds, ka jau kopš XX gadsimta deviņdesmito gadu sākuma valsts politika pret inovāciju nav bijusi pareiza un joprojām nav pareiza. Ivara Godmaņa pirmās valdības laikā tika nolemts, ka primārās ir sociālās vajadzības un, ja nauda paliks pāri, mazliet naudas varēs atvēlēt arī zinātnei. Šāda pieeja izrādījās tuvredzīga un pat populistiska. Turklāt kļūdains bija arī lēmums atdalīt zinātni no tehnoloģiju attīstības un inovācijas. Deviņdesmito gadu sākumā tika noteikts, ka zinātniekiem jānodarbojas ar zināšanu radīšanu, nevis iegūto zināšanu pārvēršanu produktā, arī visa zinātnes vērtēšanas sistēma tika balstīta uz to, cik daudz kuram zinātniekam ir prestižos žurnālos nopublicētu rakstu, izdotu monogrāfiju un grāmatu.
Savukārt Somijā, kur arī deviņdesmito gadu sākumā klājās grūti,
tika pieņemts pretējs lēmums - ieguldīt zinātnē, pētniecībā un
inovācijā, lai rastos jaunas darbavietas un lai būtu
konkurētspējīga produkcija, ko pārdot Rietumos. Ja 1991.gadā,
rēķinot uz 100 000 iedzīvotājiem, Latvijā bija pat mazliet vairāk
zinātnieku nekā Somijā, tagad Latvijā - nepareizās zinātnes
politikas ietekmē - zinātnieku skaits radikāli samazinājies un uz
100 000 iedzīvotājiem ir 8,5 reizes mazāk zinātnieku nekā
Somijā.
Turklāt Somija ar dažādiem informācijas un moderno tehnoloģiju
produktiem izgājusi no zema prasību līmeņa tirgus uz vērienīgiem
pasaules tirgiem. Lai arī Latvijai tas izdotos, mēs - zinātnieki un
inovatīvu uzņēmumu pārstāvji - esam nodibinājuši biedrību BIRTI
(Baltic Innovative Research and Tehnology Infrastructure),
tās mērķis ir izstrādāt priekšlikumus tam, kā sekmēt inovāciju
attīstību.
Vērtīga pieredze jau nav tālu jāmeklē. Piemēram, Lietuvā nesen
uzbūvētas piecas tā dēvētās "zinātnes un tehnoloģijas ielejas",
kuru infrastruktūra pieejama gan publiskā sektora zinātniekiem, gan
publiskā sektora uzņēmējiem - respektīvi, visiem jauno produktu
izstrādātājiem.
Kurās nozarēs Latvijā ir lielākais potenciāls zinātnes
un uzņēmēju sadarbībai inovatīvu produktu radīšanā?
BIRTI konstatēja, ka Latvijā ir trīs pamatvirzieni, kuros
saglabāta laba līmeņa, pat izcila, zinātne un kuros ir arī
pieprasījums no rūpniecības. Viens no šiem virzieniem ir
biofarmācija, otrs - saistīts ar robotizāciju un automatizāciju,
trešais virziens ir nanomateriāli un ar to saistītās lietas, jo
Latvijā ir ļoti spēcīgs Cietvielu fizikas institūts. BIRTI arī
secināja, ka ļoti daudzās nozarēs ir būtiskas informācijas un
komunikāciju tehnoloģijas - kā attīstošās tehnoloģijas.
Tika arī konstatēts, ka daudzās jomās ir izaugsmes potenciāls, tomēr jāņem vērā situācija tirgū - piemēram, pārtikas produktu tirgū deficīta nav, un, ja attīstīsim ražošanu, tas nenozīmē, ka spēsim vairāk pārdot. Svarīgi apzināties, ka jāspēj ne tikai ražot, bet arī pārdot. Vajadzīga "niša" vismaz vietējā tirgū, ja arī ne plašākā mērogā.
Visu interviju lasiet laikrakstā Diena ceturtdien, 6.martā!