Pret agresivitāti sabiedrībā
Saistībā ar mediju vidē vērojamo
viļņošanos uzmanības vērtas ir
bažas par augsto agresijas līmeni
mūsu sabiedrībā.
Magda Riekstiņa
Cer uz būvniecības kāpumu un pirktspējas atgūšanos Eiropā
Ekonomisti pieļauj, ka rūpniecībā šis gads būs labāks par iepriekšējo. Liela ietekme būs situācijai eksporta tirgos.
Lai visi ceļi vestu uz Rīgu
Vecrīga grimst klusumā, tūristus nemana, un telpas stāv tukšas. Šādu apgalvojumu šogad var dzirdēt bieži, un sevišķi aktuāls šis temats kļūst patlaban, kad Latvijā tradicionāli sākas tūrisma sezona.
Ar cieņu, bet arī nemaldinot
Nesen mūsu sabiedrības uzmanību piesaistīja Iekļaujošas valodas ceļvedis. (Par šo ceļvedi
plašāka informācija meklējama vietnē Pieturzimes.lv.)
Vairāk naudas atstās veikalos
Ekonomisti prognozē, ka iedzīvotāju tēriņi šogad augs.
Bizness un atbildība
Valdībā šogad apstiprinātais Finanšu ministrijas izstrādātais Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāns 2024.–2027. gadam ir aktualizējis bezskaidras naudas plašāku lietošanu ikdienā.
Turība un politiskā izvēle
Latvijā aptuveni puse iedzīvotāju,
vērtējot savu finansiālo situāciju,
uzskata, ka viņiem naudas pietiek
pārtikai un apģērbam, taču
dārgāku ilgtermiņa preču, piemēram, ledusskapja, iegāde sagādā
grūtības.
Var maksāt gan ar karti, gan ar banknotēm
Skaidras naudas lietošana samazinās, tomēr reizēm pirkumu veikšanai tā ir nepieciešama.
Vairākums grib palikt
Neatkarīgi no tā, vai Lieldienas tiek uztvertas kā reliģiski svētki vai kā gadalaiku maiņa, šis ir pārdomu brīdis, kad prātojam arī par to, cik labi mēs jūtamies savā valstī.
Mēs vairs negribam atpalikt
Latvija atkal atpaliek no Lietuvas un Igaunijas! Tāda reakcija daudziem bija uz nesen publiskoto Apvienoto Nāciju Organizācijas Ziņojumu par pasaules laimi.
Cenšas nezaudēt darbiniekus
Ekonomisti prognozē, ka šogad bezdarba līmenis būs starp 6% un 7%.
Grūtības nav aizmirstas
Pirms četriem gadiem – 2020. gada martā – viena no svarīgākajām aktualitātēm mūsu valstī bija dīkstāves pabalsti nodarbinātajiem tajās nozarēs, kuru darbību pilnībā vai daļēji apturēja Covid-19 pandēmija.
Cik valodās jūs lasāt ziņas?
Diskusijas par sabiedriskajiem medijiem krievu valodā liek aizdomāties, kādās valodās mūsu sabiedrība prot lasīt, skatīties un klausīties ziņas dažādās platformās. (Par izklaides žanru šoreiz nav runa.)
Mākslīgais intelekts ir līdzās
Mākslīgais intelekts ir jēdziens, kas šopavasar aizvien biežāk parādās visdažādāko nozaru aktualitātēs.
Militārā tēma būs klātesoša
Eiropas Savienībai (ES) jāpāriet uz
kara ekonomikas režīmu un
Eiropas Aizsardzības fonds
jāpalielina vismaz līdz 100
miljardiem eiro – šādus ierosinājumus nesen sociālās saziņas
vietnē Facebook pauda Eiropas Parlamenta
(EP) deputāts, politologs Ivars Ijabs, kurš
pārstāv liberālo strāvojumu – partiju Latvijas
attīstībai un EP grupu Renew Europe.
Uzskati sabiedrībā ir dažādi
Centieni noniecināt oponentus un vispār visus atšķirīgu viedokļu paudējus ir raksturīgi cilvēkiem gan Latvijā, gan citur pasaulē.
Regulēs īstermiņa īres tirgu
Eiropas Savienībā (ES) īstermiņa
īres piedāvājumi ir sasnieguši 25%
no tūristu izmitināšanas tirgus, un
būtiska loma šajā tirgū ir tiešsaistes rezervācijas platformām. Lai šo
jomu sakārtotu, Eiropas Parlaments (EP) pagājušajā nedēļā pieņēma
īstermiņa īres tirgus regulēšanas noteikumus.
Mūsu valsts tūrisma nozari balsta Baltijas kaimiņi
Pagājušajā gadā viesu skaits no Lietuvas bija par 22,9%, no Igaunijas – par 6,1% lielāks nekā 2019. gadā.
Darbinieku ir tik, cik ir
Daudzi uzņēmēji uzskata, ka
mūsu valstī ir vērojams darbinieku trūkums.
Ražošanu ietekmē situācija mūsu valstī un eksporta tirgos
Eksperti uzskata, ka lejupslīde rūpniecībā ir beigusies un šogad būs vērojama lēna augšupeja.
Ielu pārdēvēšanai ir jēga
Rīgas dome nesen nolēma pārdēvēt vairākas mūsu galvaspilsētas ielas. To vidū Ļermontova ielu – par latviešu dzejnieka Viļa Plūdoņa ielu, Puškina ielu – par latviešu valodnieka Kārļa Mīlenbaha ielu, bet Lomonosova ielu – par politiķes, pirmās sievietes Latvijas valdībā Valērijas Seiles ielu.
Mājokļa īrēšana var būt pat izdevīgāka par iegādi
Iedzīvotāji meklē jaunu dzīvesvietu tad, kad vēlas lielāku privātumu, plašākas telpas vai zemākus apkures rēķinus.
Grib vienotu izpratni visā ES
Eiropas Parlaments šoziem ir aicinājis Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis vienoties par tāda tiesību akta ieviešanu, kas ikvienam nodrošinātu aizsardzību pret naida noziegumiem. Patlaban normatīvais regulējums dalībvalstīs ir atšķirīgs un atšķiras arī izpratne par naida izpausmēm un draudiem.
Būs jāprot runāt latviski
Viena no uzmanības vērtajām
aktualitātēm pagājušajā
nedēļā bija Satversmes tiesas
(ST) atzinums, ka prasība
mūsu valstī dzīvojošajiem
Krievijas pilsoņiem apliecināt
latviešu valodas zināšanas ir likumīga.
Aktuālās jauniešu balsis
Tuvojoties Eiropas Parlamenta
(EP) vēlēšanām, ieskanas
ierosinājumi mainīt vēlētāju
vecuma slieksni un ļaut balsot
jau no 16 gadu vecuma.
Mājokļus vajag visā Latvijā
Izpēte liecina, ka XX gadsimta otrajā pusē būvētās 316. un 318. sērijas daudzdzīvokļu ēkas ir drošas turpmākai dzīvošanai. Par to februārī paziņoja Ekonomikas ministrija (EM), solot, ka šogad tiks veikta 104. un 119. sērijas daudzdzīvokļu ēku apsekošana.
Vajag vērtēt, nevis apjūsmot
Sabiedrības krējumu no vēstures mēslaines šķir tikai viens solis. Šāda atziņa pirms vairākiem gadiem bija lasāma medija Dienas Bizness redakcijas komentārā.
Lai būtu alga, nevis pabalsts
Nesen viens no politiskās partijas Progresīvie līderiem publiski uzsvēra, ka Latvijā pastāv
finansiāla nevienlīdzība starp
tiem cilvēkiem, kuri ir nodarbināti, un tiem, kuru ienākumi
veidojas no pabalstiem, kā arī deva mājienu,
ka šo nevienlīdzību vajadzētu mazināt.
Par otro svešvalodu
Valodu tematika mūsu sabiedrībā tiek uztverta ļoti emocionāli. Tā tas ir arī diskusijās par
otro svešvalodu skolās, kad
tiek spriests, ka krievu valodu
mācīt nevajadzētu, bet trūkst
pedagogu, lai mācītu citu svešvalodu.
Jāapzinās, kādu valstu tūristus iespējams piesaistīt
Lai atgūtos pēc Covid-19 pandēmijas, ceļojumu nozarei ir svarīgi definēt savu mērķauditoriju.