Aizbraucēju skaits pagājušajā
gadā bija lielāks par to cilvēku
skaitu, kuri mūsu valstī ieradās, taču nav pamata apgalvot, ka iedzīvotāji masveidā
pamestu Latviju. To ļauj
secināt nesen publiskotie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
Situāciju Latvijas ekonomikā šogad ietekmēs gan mūsu valstī pieņemtie lēmumi un aktuālie procesi, gan arī notikumi, kas norisinās citos pasaules reģionos. It īpaši spēcīga var būt Tuvo Austrumu krīzes ietekme. Šāds secinājums izriet no pētījuma Ekonomikas barometrs, kuru ir sagatavojis Latvijas Universitātes (LU) Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes (ESZF) Produktivitātes zinātniskais institūts LU domnīca LV PEAK. Plašāks ieskats pētījumā meklējams ESZF interneta vietnē.
Drīzumā, no 1. jūlija, pārtikas pamatprecēm (tostarp maizei un pienam) uz vienu gadu tiks piemērota samazināta pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme – 12%.
Informācija mūsdienu digitālajā laikmetā izplatās strauji, un to, ka cilvēki
Baltijas valstīs ir saņēmuši brīdinājumus par bezpilota lidaparātu radītu
apdraudējumu, ir uzzinājuši arī tie citu
valstu iedzīvotāji, kurus interesē notikumi Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.
Vidējā bruto alga mūsu valstī pērn nedaudz pārsniedza 1800 eiro mēnesī un vidējās pensijas lielums bija ap 600-700 eiro. To ļauj secināt publiski pieejamie dati. Uz šādu ienākumu fona milzīgas šķiet tās summas, ko Latvijā izmāna finanšu krāpnieki.
Pretēji nereti dzirdamajam viedoklim, ka mūsdienās cilvēkiem
interesē tikai krāsaini attēli, īsi
teksti un koši video, statistika
rāda, ka joprojām sava noturīga
niša ir arī grāmatām.
Latvijā šūnu apraides izmantošana iedzīvotāju brīdināšanai ir salīdzinoši jauna metode. Pie tās sabiedrībai vēl ir jāpierod, un tās lietošana vēl jāpilnveido valsts struktūrām un dienestiem, kas lemj par šūnu apraides izmantošanu.
Stratēģiski domājošs politiķis no populista atšķiras ar to, ka koncentrējas uz dažādu sabiedrības grupu interesēm, nevis tikai uz savu elektorātu vai uz to cilvēku loku, kuru pārstāv pats. Šāds vienkāršots, bet trāpīgs skaidrojums ir pavīdējis laiku pa laikam un var izpausties ne tikai valsts politikas, bet arī vietvaru līmenī.
Nesenie strīdi par atbalstu
aviokompānijai airBaltic
aktualizēja tēmu par to, vai
Latvijā pasažieru pārvadāšanu
un tūristu uzņemšanu var
uzskatīt par ekonomikai
svarīgām nozarēm.
Iedzīvotāju skaita izmaiņas ir tēma,
kurai tiek pievērsta liela uzmanība. Par
to, kā mainās cilvēku daudzums Latvijā
un citur pasaulē, ir vēstījis laikraksts
Diena, žurnāls Dienas Bizness un arī citi
mediji.
Pirms aptuveni astoņiem gadiem,
kad galvenā aktualitāte Latvijā
bija 13. Saeimas vēlēšanas, tobrīd
populārs politologs intervijā
SestDienai sacīja: "Agresīvai
braukšanai ar muti ir sava cena.
Tu nevari visus lamāt un pēc tam teikt: eh,
sēžamies un strādājam kopā!"
Plašas uzmanības vērts ir Valsts
policijas (VP) paziņojums, ka
pagaidām Latvijā nav tādu noziedzīgo grupējumu, kuri būtu organizēti pēc etniskās piederības, bet
nākotnē ir iespējama šādu grupējumu veidošanās.
Latvijas iedzīvotājiem ir svarīgi, lai
elektrības cenas būtiski nepieaugtu. Tā lakoniski var formulēt
mērķi, uz kādu būtu jāizvirzās
mūsu valsts enerģētikas politikai.
Saeimas vēlēšanu rezultāti mūsu sabiedrībā ir izraisījuši gan prieku, gan izbrīnu, gan sašutumu. Tomēr nav bijis tā, ka iedzīvotāju vairākumam rastos bažas, ka vēlētāju balsis ir saskaitītas nepareizi un ka tas ietekmējis to, kuri politiskie spēki guvuši uzvaru un kuri – ne. Ir bijuši politiķi, kuri cerējuši uz panākumiem un meklējuši vainīgos, ja panākumi nav gūti. Ir bijis arī pa kādam sazvērestības teoriju kultivētājam, tomēr tie bijuši atsevišķi gadījumi. Mūsu valsts šajā ziņā nav unikāla, tāpat ir bijis arī citur pasaulē.
Dažādi finansiālie samezglojumi ar lidsabiedrību airBaltic ir saistīti jau daudzus gadus. Pašreizējā aktualitāte par to, ka politiķu vidū nav vienprātības, vai piešķirt airBaltic aizdevumu, ir tikai kārtējā, lidsabiedrībai veltītā diskusija.
Digitālo risinājumu attīstība notiek tik strauji, ka reizēm normatīvais regulējums un sabiedrības redzējums netiek tai līdzi. Šopavasar par to liecina diskusija, kurā sadūrās viedokļi par internetā (blogos, sociālajos tīklos un tamlīdzīgi) ievietotā satura izmantošanu.
