Attieksmi pret latviešu valodu Latvijā mūsu sabiedrība uztver ļoti emocionāli. Tad, ja sociālajos tīklos kāds pavēsta, ka sastapts tāds kurjers vai taksists, kurš vispār nepārvalda latviešu valodu, ātri var aizsākties dažādu viedokļu apmaiņa.
Daudzi jaunieši vēlas veidot
karjeru tādās jomās, kuru
pienesums Latvijas ekonomikai
ir niecīgs, bet vairākas tautsaimniecībā svarīgas nozares,
kurās trūkst darbinieku, jaunās
paaudzes ieskatā nav piesaistošas. To ļauj
secināt programmas Latvijas Izglītības
akselerators veiktā aptauja. (Plašāk par to var
lasīt aģentūras LETA ziņu klāstā 21. janvārī.)
Nabadzības riska slieksnis ir ne zemāks par 699 eiro mēnesī vienas personas mājsaimniecībai, atklāj Centrālās statistikas pārvaldes aprēķini par 2024. gadu. Vidējā vecuma pensija 2025. gada novembrī bija 672,92 eiro, vēsta LETA, atsaucoties uz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru. Ir visai ticams, ka nabadzības riska slieksnis pērn bija augstāks nekā 2024. gadā, un līdz ar to vidējā pensija bijusi zemāka par šo slieksni.
Traģiskais notikums Bauskas ielā,
kur gāzes sprādziena rezultātā
divi cilvēki zaudēja dzīvību un
daudzi palika bez pajumtes, ir
aktualizējis energoresursu
drošības tēmu
Latvijā "nabadzības riskam mazāk
pakļauti Rīgas reģionā dzīvojošie,
vairāk – Latgales iedzīvotāji". To
2025. gada nogalē paziņoja
Centrālā statistikas pārvalde
(CSP) un pavēstīja arī par to, ka
Rīga kopā ar Pierīgu nodrošina 65,8% no
Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP).
Jaunā, 2026. gada rudenī ir gaidāmas 15. Saeimas vēlēšanas. Atceroties notikumus pirms vairākām iepriekšējām vēlēšanām, ir visai ticams, ka arī šoreiz vēlēšanu tuvums ietekmēs gan politisko vidi, gan citas jomas, to vidū ekonomiku.
Nesen Valsts kontrole (VK)
aktualizēja dzīvojamo māju
gausās renovācijas problēmu,
kas ir labi zināma gan daudziem
rīdziniekiem, gan arī citu pilsētu
un novadu iedzīvotājiem.
Svarīgu brīdinājumu nosūtīšana uz
iedzīvotāju viedtālruņiem ir XXI
gadsimtam atbilstošs variants,
daudz atbilstošāks par mudinājumiem klausīties radio vai skatīties
televīziju.
Līdz 2025. gada beigām atlikušas
dažas nedēļas, un, ja vien to laikā
neatgadīsies dramatiski notikumi, varēs secināt, ka Latvijas
ekonomikā šis gads bijis viduvējs
un samērā mierīgs.
Bezdarba līmenis Latvijā šoruden nav būtiski mainījies. Centrālā statistikas pārvalde (CSP) vēsta, ka bezdarba līmenis oktobrī bija 6,8% un kopš septembra tas samazinājies par 0,03 procentpunktiem.
Problēmas, kas patlaban satrauc
daudzus cilvēkus, ir saistītas ar
militārajiem konfliktiem un
ekonomisko nestabilitāti, savukārt klimata tematika un ilgtspēja
aizvirzījusies otrajā plānā.
Diskusijās par mūsu sabiedrībai svarīgām vērtībām, kas šoruden norisinās visai intensīvi, laiku pa laikam tiek pieminēta Latvijas dalība Eiropas Savienībā (ES). Konteksts atkarīgs no katra konkrētā diskutētāja uzskatiem. Ir izskanējuši aicinājumi Latvijai turēties pie eiropeiskām vērtībām, un ir arī pausti viedokļi, ka no citu ES dalībvalstu puses tiekot uzspiests kas tāds, kas īsti neatbilst latviskajai dzīvesziņai.
Novembris mūsu valstī ir
patriotisko noskaņu mēnesis,
kad tiek aktualizēti Latvijas
panākumi – gan tie, kuri patlaban jau ir vēsture, gan tie, kuri
ir aktuāli mūsdienās.