Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Aktuāli
Rīgā +19 °C
Skaidrs
Sestdiena, 28. jūnijs
Kitija, Viesturs, Viestards

Magda Riekstiņa

Lasīt var dažādos formātos

Grāmatas gandrīz katru dienu lasa 16% Latvijas iedzīvotāju, reizi mēnesī – 35%, bet vismaz vienu grāmatu gadā izlasa 70%. Savukārt aptuveni 25% mūsu valsts iedzīvotāju ar grāmatu lasīšanu neaizraujas. To atklāj aptauja, kuras rezultāti tika publiskoti šāgada jūnijā pirms Jāņiem. Jāpiebilst, ka šī aptauja tika veikta iniciatīvas #laikslasīt ietvaros un to praktiski īstenoja aģentūra Norstat, aptaujājot respondentus no 18 gadu vecuma.

Cer uzlabot dialogu ar valsti

Uzņēmēju vidū jūtama neapmierinātība ar to, kā tiek pārstāvētas viņu intereses. Arī sabiedriskās organizācijas nejūtas sadzirdētas.

Lai būtu darbs un darbinieki

Procesus, kas vērojami nodarbinātībā, nedrīkst atstāt pašplūsmā. Ja tie tiks atstāti pašplūsmā, tad pienāks brīdis, kad mūsu valstī darbinieku trūkums kļūs par ļoti nopietnu problēmu.

Nauda ēšanai, ne kultūrai?

Latvijā šāgada maijā, ja salīdzina ar pagājušā gada maiju, cenu kāpums bijis mērens – vien 3,6%.

Par pašvaldībām un ekonomiku

Situācija Latvijas ekonomikā nav traģiska, tomēr problēmas pastāv. Šāds secinājums izriet no pētījuma Ekonomikas barometrs, ko sagatavojusi Latvijas Universitātes (LU) Produktivitātes zinātniskā institūta domnīca LU domnīca LV PEAK. (Ekonomikas barometra dati atrodami LU interneta vietnē.)

Iedzīvotāju palicis mazāk

Latvijā šāgada sākumā bija viens miljons 857 tūkstoši iedzīvotāju. Salīdzinot ar 2024. gadu, tas ir kritums par 18,4 tūkstošiem.

Drošības tēmu ignorēt nevar

Tuvojoties pašvaldību vēlēšanām, politisko cīņu krustugunīs ir iekļuvis temats par drošības infrastruktūru, konkrēti, par patvertnēm.

Bez uzņēmējdarbības nevar

Drīzumā – 7. jūnijā – gaidāmās pašvaldību vēlēšanas liek pievērst uzmanību tam, kā veicas ar uzņēmumu veidošanos pilsētās un novados.

Nerimstošie strīdi par valodu

Diskusijas par latviešu valodas un citu valodu līdzāspastāvēšanu Latvijā mēdz būt ārkārtīgi emocionālas. Gadījumos, kad iesaistīta krievu valoda, atšķirīgu viedokļu paudēji līdz savstarpējam naidīgumam vispār nonāk ļoti ātri.

Sabiedrība noveco, bet strādā

Daudzi pensionēšanās vecumu sasniegušie cilvēki turpina darba gaitas, tās nepārtraucot, vai arī atsāk strādāt pēc dažiem pensijā pavadītiem atpūtas gadiem. Lielai daļai strādājošo pensionāru motivācija palikt darba tirgū vai tajā atgriezties ir saistīta ar finansiāliem apsvērumiem, taču izplatīta ir arī vēlme atrasties profesionālajā apritē, socializēties un dalīties ar zināšanām. To ļauj secināt gan Centrālās statistikas pārvaldes nesen publiskotie dati, gan dažādas aptaujas.

Daudzviet algas ir lielākas

Latvijā pēdējā laikā daudz tiek spriests par demogrāfiju. Tiek runāts arī par to, ka nepieciešams mazināt jauniešu aizbraukšanu, lai viņu bērni piedzimtu mūsu valstī, nevis ārzemēs. Iemesli tam, kādēļ jaunā paaudze dodas prom no Latvijas, protams, ir ļoti dažādi. Nereti šie iemesli ir saistīti ar izglītošanos vai ar profesionālo pilnveidi, un daudzi aizbraucēji pēc ārzemēs pavadītā laika atgriežas dzimtenē. Nevar gan noliegt arī to, ka aizbraukšanu joprojām veicina tas, ka citās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs ir vieglāk sasniegt turību.

Bailes no mākslīgā intelekta

Mākslīgais intelekts (MI) valsts pārvaldē jāattīsta mērķtiecīgāk. To 8. maijā norādīja Valsts kontrole (VK). MI risinājumus izmanto tikai 17% valsts pārvaldes iestāžu, 22% plāno tos ieviest, savukārt 55% iestāžu nav pat skaidra plāna MI izmantošanai.

Eiropas dienu sagaidot

Latvijā un citās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs šajā nedēļā 9. maijā tiks atzīmēta Eiropas diena. Jāatgādina, ka 1950. gadā Francijas toreizējais ārlietu ministrs Robērs Šūmans nāca klajā ar deklarāciju, kas lika pamatus Eiropas valstu sadarbībai.

Riski uz Latvijas autoceļiem

Raugoties datos, kas raksturo Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis, nereti redzams, ka Latvija nav nedz labākajā, nedz sliktākajā vietā, bet gan ir tuvu vidējam līmenim. Tā tas ir, piemēram, ar bezdarbu. Tomēr ir arī tādi ES statistikas biroja Eurostat dati, kas norāda uz nopietnām mūsu valsts problēmām. Te var minēt nesen publiskotos datus par satiksmes negadījumos bojā gājušajiem.

Svētki uz militārisma fona

Pēdējā laikā ziņās, kas veltītas aktualitātēm Baltijas valstīs, visai pamanāma ir militārā tematika.

Ir bezdarbs, un ir vakances

Latvijā 31% darbinieku plāno meklēt labāk apmaksātu darbu, 20% par algu nesūdzas.

Ārvalstu studenti jāpieskata

Pēdējā laikā mūsu sabiedrības uzmanība ir pievērsta ārvalstu studentiem. Tāpat kā par daudziem tematiem, arī šajā gadījumā vērojama viedokļu sadursme un tendence aiziet galējībās.

Jāsagatavojas vēl pamatīgāk

Tuvojoties Lieldienām, daudzus pārņem vēlme baudīt pavasarīgu noskaņu un atbilstoši savai pasaules uztverei pievērsties reliģiskai vai tautiskai svinēšanai.

Jāiesaistās valsts iestādēm

Riski, ko Latvijas iedzīvotājiem rada blēži, kuri cenšas izvilināt finanšu datus, lai piekļūtu naudai, vai arī pūlas uzreiz izmānīt naudu, pastāv jau gadiem. Tomēr pēdējā laikā rodas iespaids, ka šādu blēdību intensitāte un daudzveidība ir sasniegusi tik milzīgus mērogus, ka būtu nepieciešami sistemātiski valsts iestāžu brīdinājumi sabiedrībai.