Diskusijās par mūsu sabiedrībai svarīgām vērtībām, kas šoruden norisinās visai intensīvi, laiku pa laikam tiek pieminēta Latvijas dalība Eiropas Savienībā (ES). Konteksts atkarīgs no katra konkrētā diskutētāja uzskatiem. Ir izskanējuši aicinājumi Latvijai turēties pie eiropeiskām vērtībām, un ir arī pausti viedokļi, ka no citu ES dalībvalstu puses tiekot uzspiests kas tāds, kas īsti neatbilst latviskajai dzīvesziņai.
Novembris mūsu valstī ir
patriotisko noskaņu mēnesis,
kad tiek aktualizēti Latvijas
panākumi – gan tie, kuri patlaban jau ir vēsture, gan tie, kuri
ir aktuāli mūsdienās.
Centieni panākt zemāku pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi mēdz saliedēt vienas nozares uzņēmējus, kuri ikdienā konkurē par klientiem un biznesa nišām. Tas spilgti izpaužas ēdināšanas nozarē. Par PVN likmes mazināšanu iestājas gan Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija (LVRA), gan arī uzņēmumu pārstāvji.
Mūsu valsts uz vispārējā Eiropas Savienības (ES) līmeņa noteikti nav turīgāko dalībvalstu vidū, tomēr nav arī vistrūcīgākā. To atklāj dažādu pētījumu dati.
Pēdējā laikā nereti dzirdams viedoklis, ka Latviju ekonomiskās attīstības ziņā ir apsteigusi Lietuva. Saistībā ar politisko viļņošanos, kas mūsu valstī aizsākusies gadu pirms Saeimas vēlēšanām, pavīd viedoklis, ka Lietuvas ekonomisko jaudu stiprina vēlēšanu sistēma, kas vairākos aspektos atšķiras no mūsējās.
Nesen tika vēstīts, ka 483 Krievijas pilsoņi nav iesnieguši
Pilsonības un migrācijas lietu
pārvaldē (PMLP) pieteikumus
par turpmākajām uzturēšanās
tiesībām Latvijā un no mūsu
valsts viņiem var nākties aizbraukt.
Nesen kāds jaunās paaudzes pedagogs pauda viedokli, ka pirms vairākiem gadu desmitiem «populārākās profesijas, uz kurām tiecās zēni, bija kosmonauts, ārsts, arhitekts, mākslinieks, pilots un uzņēmējs, bet šodien visi kā viens sauc: «Būšu influenceris!» Objektivitātes labad gan jānorāda, ka šis pedagoga secinājums ir lasāms sociālajā tīklā Facebook. com, un tātad ne tikai pusaudži, bet arī pieaugušie izmanto tās iespējas, ko nodrošina sociālie tīkli un virtuālā vide kopumā
Latvijā jau tagad ir tādas vietas, kurās vairs nav iedzīvotāju, un, lai motivētu cilvēkus dzīvot laukos, ir jānodrošina darba iespējas. To aģentūrai LETA sacījis vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Čudars.
Latvijas iedzīvotāji pārtikai tērē
vairāk par 23% no savas mājsaimniecības budžeta. Tas ir diezgan
daudz, taču ne tik daudz kā 1996.
gadā, kad pārtikai nācās atvēlēt
pat vairāk nekā 50% no mājsaimniecības budžeta, informē Centrālā statistikas pārvalde (CSP).
Septembrī līdz ar mācību gada sākumu un dažādiem kultūras notikumiem mūsu sabiedrības uzmanība atkal ir pievērsta latviešu valodai. Pēdējos gados ir pamanāmi centieni panākt to, lai Latvijā tiktu nostiprināta latviešu valodas lietošana publiskajā saziņā. Tāpat arī ir vērojama iestāšanās par to, ka tiem cittautiešiem, kuri gadiem ilgi dzīvo Latvijā, elementārā līmenī jāprot sazināties mūsu valsts valodā, tātad latviski.
Diskusijas par pensionēšanās
vecumu dažādās profesijās
patiešām ir "sarīdījušas cilvēkus citu pret citu", kā to trāpīgi
formulēja mākslas kritiķis
Vilnis Vējš 11. septembra KDi.
(Publikācija Izēdušas lasāma arī portālā
Diena.lv )
Septembra sākumā Rīgas Investīciju
un tūrisma aģentūra (RITA) informēja, ka šāgada pirmajā pusgadā
galvaspilsētas viesnīcās nakšņojis
689 551 ceļotājs.