Nav skaidrības par ieguvi
Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Stirāns pašreizējās svārstības naftas tirgū saista ar jautājumu par to, vai iepriekšējā vienošanās par naftas ieguves samazināšanos tiks turpināta nākamajā gadā vai ne. Biržas tirgoņi līdz šim šaubījušies par to, cik daudz vienošanās ievērota līdz šim.
SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis stāsta, ka pagājušajā mēnesī tirgus dalībnieku uzmanība tika pievērsta naftas eksportētāju valstu savienībai OPEC, jo bija vērojamas atkāpes no saistībām, kas saistītas ar vienošanos par ieguves samazinājumu. Eksperts zina teikt, ka septembrī ieguves samazinājums bija 990 kilobarelu dienā (kb/d), kas ir par 210 kb/d mazāk nekā uzņemtās saistības. Tikmēr OPEC biedri, kuriem nav pienākuma samazināt ražošanu, ražošanu palielināja par 530 kb/d. Rezultātā OPEC kopējie samazinājumi septembrī sasniedza tikai 460 kb/d. "Tas nav slikti, jo krājumi strauji krītas, neskatoties uz faktu, ka OPEC kopumā ieguvi samazinājis tikai nedaudz. Tomēr kādā brīdī šie apjomi tirgū atkal atgriezīsies," skaidro Gašpuitis.
Pēc Stirāna teiktā, pēdējā laika publikācijas par situāciju naftas tirgū liek secināt, ka šī vienošanās vairāk vai mazāk tiek ievērota. Iepriekš tirgus dalībnieku vidū bijušas zināmas šaubas par Krieviju, tomēr arī par šo valsti pieejamā informācija liecina par ieguves apjomu samazināšanu. Kopējā situācija gan nav tik viennozīmīga. Stirāns stāsta, ka līdz šim naftas ieguves apjomu samazināšana galvenokārt notikusi uz Saūda Arābijas rēķina, savukārt Irāna un Irāka ieguvi varētu būt palielinājušās, taču Saūda Arābija ieguves mazināšanu nevarēs turpināt mūžīgi, jo, ja raugās no cenu izmaiņu viedokļa, tās guvums no naftas ieguves pēdējos gados sarucis vismaz divtik, līdz ar to bez aizņemšanās rodas grūtības sabalansēt valsts vajadzības apjomus ar iespējām.
Runājot nākotnes kontekstā, Gašpuitis uzskata, ka, lai nodrošinātu krājumu turpmāku samazināšanos, OPEC nāksies turpināt ietekmēt tirgu līdz pat 2018. gada beigām. Savukārt 2019. gadā sāks parādīties investīciju samazinājuma ietekme, kas krājusies kopš 2014. gada. "2019. gadā OPEC valstīm zudīs nepieciešamība uzturēt ieguves ierobežojumus," spriež SEB bankas eksperts.
Līdzsvara meklējumi
"Naftas cena joprojām turpina pirms aptuveni pusotra gada uzsāktos jaunās līdzsvara cenas meklējumus. Naftas pieprasījums šajā procesā spēlē otrā plāna lomu – naftas patēriņš pasaulē ir augošs, ar relatīvi mazām nobīdēm no ilgtermiņa virzības," situāciju vērtē CBL Asset Management investīciju direktors Zigurds Vaikulis.
Viņaprāt, līdzsvara cenas meklējumu procesā izšķirošā kārts joprojām atrodas ASV slānekļa naftas ražotāju rokās. "Tieši no amerikāņiem atkarīgas tendences gan piedāvājumā, gan naftas cenās – pat vairāk nekā no OPEC karteļa lēmumiem. Tirgus mēģina uztaustīt, kādos līmeņos naftas cena nav tik zema, lai liktu ieguvējiem slēgt ārā pumpjus, un arī nav tik augsta, lai mudinātu tirgū iesaistīties pārāk daudzus jaunus ražotājus," skaidro investīciju eksperts.
Stirāns teic, ka vēl pavisam nesen – 2014. gadā – tika uzskatīts, ka, lai ASV slānekļu naftas industrija varētu gūt peļņu, cenai biržā vajadzēja sasniegt 100 ASV dolāru par barelu. Tomēr degvielas tirgotāju pārstāvis uzsver, ka visai drīz atklājies, ka tāds cenas līmenis nemaz nav vajadzīgs. Vēl pērn tika runāts, ka slānekļa naftas industrijai peļņas gūšanai ir nepieciešama biržas cena 60 dolāru par barelu, tomēr šogad, visticamāk, varam runāt par vēl mazākiem skaitļiem.
Vaikulis piebilst, ka pēdējā pusotra gada laikā arvien skaidrāk iezīmējušās "līnijas smiltīs", starp kurām, visticamāk, atrodas šī līdzsvara cena. Tie ir aptuveni 45 dolāri par barelu Brent jēlnaftas apakšā un 60 dolāru par barelu augšpusē. "Šobrīd valdošā īstermiņa tendence ir cenām labvēlīga. Nav izslēgts, ka cena atkārtoti testēs koridora augšpusi. Tomēr pārskatāmā nākotnē minētais svārstību koridors saglabāsies, un izraušanās ārpus rāmjiem, ja notiks, būs pārejoša," prognozē Vaikulis.
"No ilgtermiņa perspektīvām raugoties, viss, ko mēs pakāpeniski uzzinām par ASV slānekļa naftas industriju – pat tās milzīgo apjoma potenciālu, strauji augošo efektivitāti, krītošām pašizmaksām –, naftas cenu ilgtermiņa mērķi, lēnām, bet neatturami spiež zemāk. Klimats globālajā naftas tirgū mainās, iespējams, neatgriezeniski – cenām un tradicionālajiem ražotājiem nelabvēlīgā virzienā," vērtē Vaikulis. Tikmēr Gašpuitis uzskata, ka, lūkojoties no investora pozīcijām, Brent cenas perspektīvas šķiet labvēlīgas, kas saistīts ar pasaules pozitīvo finanšu tirgus un ekonomisko fonu, turklāt naftas krājumi turpina samazināties saistībā ar augošo pieprasījumu un ieguves apjomu samazināšanos. Līdz ar to esot liela iespēja pārsniegt 60 ASV dolāru līmeni par barelu naftas. Vienlaikus viņš piebilst, ka Brent spekulatīvās pozīcijas joprojām ir tuvu rekordaugstiem apjomiem, kā dēļ jauna korekcijas iespēja ir ļoti augsta.
Gašpuitis paredz, ka liela uzmanība tiks pievērsta 30. novembrī gaidāmajai OPEC valstu sanāksmei. No ekonomista teiktā izriet, ka, raugoties gada vidējās cenas griezumā, kardinālas pārmaiņas nav gaidāmas. Pēc SEB bankas eksperta teiktā, prognozes liecinot, ka 2018. gadā Brent naftas cena būs vidēji 55 ASV dolāri, bet 2019. gadā – 60 ASV dolāru par barelu.
Ekonomikai netraucēs
Neatkarīgi no tā, naftas tirgus atgriezīsies pie cenu kāpuma vai ne, tas, visticamāk, visai maz ietekmēs Latvijas ekonomikas attīstību. Lielākie guvumi vai potenciālie zaudējumi – atkarībā no tautsaimniecības nozares – bija saistīti ar 2014. un 2015. gada tirgus svārstībām, kuru rezultātā lētāka nafta veicināja lētākus siltumenerģijas tarifus un degvielas cenas. Tomēr šobrīd naftas cenas ietekme, piemēram, uz degvielas cenām kļuvusi visai piezemēta. Tas skaidrojams ar faktu, ka lētāks melnais zelts biržā samazina tā cenu izmaiņu īpatsvaru degvielas mazumtirdzniecības gala cenā. Stirāns zina teikt, ka patlaban 60% no degvielas mazumtirdzniecības cenas veido nodokļi, bet ap 10% no cenas veido tirdzniecības nozare, savukārt atlikušos 30% – no rūpnīcas iznācis galaprodukts ar savu cenu. Līdz ar to, pastāvot pašreizējiem cenu līmeņiem un pēdējos mēnešos vērojamajiem svārstību apgabaliem, norises melnā zelta tirgū nav tādas, lai būtiski ietekmētu ekonomiskās izaugsmes apjomus. Tirgotāju pārstāvis lēš, ka pie pašreizējiem nosacījumiem 10% cenas pieaugums vai kritums degvielas mazumtirdzniecības cenu svārsta aptuveni 3% robežās.