"Prognozētais deficīts atbilst fiskālās disciplīnas noteikumu pieļaujamai robežai. Fiskālās prognozes norāda arī uz to, ka nākamā gada budžeta sagatavošanā valsts būs ļoti ierobežota iespējās sākt jaunus izdevumus palielinošus vai ieņēmumus samazinošus pasākumus, jo būs jāatrod attiecīgi kompensējošie pasākumi," paziņojumā medijiem norāda finanšu ministrs Andris Vilks (Vienotība).
Šodien Ministru kabineta sēdē tika apstiprināts Latvijas vispārējās valdības budžeta plāns 2015.gadam, kurā norādīti galvenie nākamā gada budžeta rādītāji.
Latvijai kā eirozonas dalībvalstij katru gadu līdz 15.oktobrim ir jāsagatavo un jāiesniedz Eiropas Komisijai (EK) un Eirogrupai plāns, kurā tiek norādītas galveno nākamā gada budžeta rādītāju prognozes - ieņēmumi, izdevumi, deficīts un valsts parāds, ietverot valsts budžetu, pašvaldības, atvasinātās publiskās personas un vispārējā valdībā ieskaitītās valsts komercsabiedrības.
Šodien valdības apstiprinātais budžeta plāns ir sagatavots pie nemainīgas politikas scenārija, ņemot vērā atjaunotās makroekonomiskās prognozes. Pie šāda scenārija vispārējās valdības budžeta ieņēmumi tiek prognozēti 33% no IKP, bet izdevumi - 34% no IKP. Tiek prognozēts deficīts 1% apmērā no IKP un valsts parāds - 34,6% no IKP, informē Finanšu ministrija.
Šāda budžeta plāna sagatavošana parasti notiek tad, kad eirozonas dalībvalsts valdība ir izstrādājusi valsts budžetu iesniegšanai nacionālajā parlamentā. Plāna mērķis ir iesniegt EK informāciju, kas ļautu tai novērtēt plānotā valsts budžeta atbilstību Eiropas Savienības (ES) tiesību normām fiskālās disciplīnas jomā.
Budžeta plāns ir veids, kā tiek īstenota ES ciešāka iesaiste dalībvalstu budžetu sagatavošanā. Ja EK konstatē, ka budžeta plāns būtiski pārkāpj ES fiskālās disciplīnas noteikumus, tā var noraidīt budžeta plānu un pieprasīt dalībvalstij veikt izmaiņas un iesniegt to atkārtoti. Tāpat EK savā atzinumā var sniegt rekomendācijas plāna uzlabošanai. Procedūra paredz, ka nacionālie parlamenti ņem vērā EK atzinumu, pieņemot galīgajā lasījumā valsts budžetu.
Savukārt gadījumā, kad valstī ir vēlēšanas un līdz oktobra vidum tās nav izstrādājušas valsts budžeta projektu, tās līdz 15.oktobrim iesniedz vispārējās valdības budžeta plānu pie nemainīgas politikas scenārija, tas ir, iesniedz galveno budžeta rādītāju prognozes, kādas tās būtu, ja netiktu pieņemti nekādi jauni ieņēmumus un izdevumus skaroši lēmumi. ES noteikumi paredz, ka pēc tam, kad valdība ir izstrādājusi valsts budžeta projektu, tā atkārtoti iesniedz budžeta plānu.
Kā ziņots, šogad budžeta projekts tiek veidots, balstoties prognozēs, ka Latvijas IKP izaugsme šogad būs 2,9% un 2015.gadā - 2,8%. Savukārt inflācija Latvijā šogad tiek prognozēta 0,8%, nākamgad - 2,4%.