Šis gads daudziem ir bijis izaicinājumu laiks, taču īpaši smagi pandēmijas ietekmi izjutuši ģimenes ārsti. Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Līga Kozlovska saka: "Šogad mēs, ģimenes ārsti, esam nostrādājušies pāri saviem spēkiem gan saistībā ar kovida pacientu aprūpi un kontaktpersonu apzināšanu, gan vakcinācijas organizēšanu un nodrošināšanu. Kovida slimnieku skaits ir mainīgs, un pandēmijas viļņi te krīt, te kāpj – nekad nezinām, kāda slodze un darba apjoms mūs sagaida. Ar cerībām raugos nākotnē, taču sekas, ko pandēmija jau tagad ir atstājusi uz veselības aprūpes sistēmu un cilvēkiem, jutīsim vēl ilgi."
Profilakse – arī pacientu pašu rokās
Kaut arī sarunas gaitā pieskaramies daudzām veselības aprūpes sistēmas problēmām, Līga Kozlovska ir noskaņota optimistiski un nezaudē humoru. "Domāju, ikviens, kas izvēlas kļūt par ģimenes ārstu, it sevišķi – strādāt kādā no Latvijas reģioniem, nevis lielajām pilsētām, piemēram, es darbojos Balvos, zina, kas viņu sagaida. Bet līdzās slodzei un daudzajām rūpēm ir arī milzīgs gandarījums, ka izdodas palīdzēt pacientiem. Cilvēks atnāk noraizējies, bet es varu viņam iedot cerību un uzmundrinājumu, atbildēt uz būtiskiem jautājumiem, un tas motivē katru dienu uz darbu doties ar prieku. Protams, arī mani kolēģi, darbinieki, rezidenti, draugi un ģimene ir liels atbalsts, un gribu viņiem teikt paldies par kopā būšanu un novēlēt veiksmi un izturību jaunajā gadā!" uzsver daktere.
Laikā, kad noguruši ir ne tikai veselības nozares darbinieki, Līgas Kozlovskas dzīvesprieks tiešām iedvesmo. Kā pie tāda tikt katram? Ģimenes ārste iesaka – jādzīvo veselīgi! Jārūpējas par sevi gan fiziski, gan garīgi. Daudz ir pacientu pašu rokās. Mēs nevaram izvairīties no slimošanas, bet rūpēties par savas dzīves kvalitāti un profilaksi varam gan. "Bez veselības cietīs arī citas dzīves jomas. Ikvienam cilvēkam ir iespēja vismaz primāri par sevi parūpēties, gan veidojot savu ikdienu un izvēles attiecībā uz kustībām, uzturu, atturēšanos no dažādu kaitīgu vielu lietošanas – alkohola un tabakas, gan izmantojot iespēju reizi gadā apmeklēt ģimenes ārstu un veikt profilaktisko apskati "no galvas līdz kājām", izmantot valsts apmaksātos skrīningus un laikus atklātu onkoloģiskās saslimšanas, kas nozīmē veiksmīgāku to ārstēšanu. Sirds veselības profilakse, arī psihiatriskā aprūpe ir pieejama par valsts finansējumu. Aicinu iedzīvotājus izmantot valsts dotās iespējas rūpēties par savu veselību un darīt to profilaktiski, negaidot, kad slimība jau būs atņēmusi dzīves kvalitāti, mudina Līga Kozlovska.
Bez vēl viena palīga iztikt grūti
Pandēmijas dēļ ģimenes ārstiem ir daudz vairāk darba, taču vienlaikus ir iezīmējušās vairākas būtiskas problēmas, kuras nepieciešams risināt valstiskā mērogā jau sen, taču nu tās beidzot tikušas sadzirdētas. Līga Kozlovska teic, ka patlaban norit sarunas gan ar Veselības ministriju, gan ir plānota tikšanās ar premjerministru Krišjāni Kariņu, lai apspriestu VM piedāvāto īstermiņa risinājumu papildu darbinieka nodrošināšanai ģimenes ārstu praksēs par valsts līdzekļiem. "LLĢĀA jau pirms laba laika rosināja VM apmaksāt vēl vienu ārsta palīgu vai medmāsu ģimenes ārstu praksēs. Šī prasība diemžēl tika noraidīta, taču patlaban VM piedāvā apmaksāt papildu darbinieku uz sešiem mēnešiem. Taču ir sarežģīti atrast, apmācīt, izaudzināt papildu darbinieku un tad pateikt, ka beidzies finansējums un sadarbību nevarēsim turpināt. Ir nepieciešams stabils ilgtermiņa risinājums!" pārliecinoši teic LLĢĀA vadītāja.
Patlaban valsts apmaksā divus ģimenes ārsta palīgus vai medmāsas praksēs, kurās ir reģistrēti vismaz 1200 pacientu. Latvijā vidēji vienam ģimenes ārstam ir ap 1500 pacientiem, un LLĢĀA uzskata, ka, sākot no šāda skaita, ģimenes ārsta praksē nepieciešams vēl viens valsts apmaksāts palīgs.
Daudz darba prasa ne tikai darbs ar kovidu saistītajos jautājumos, bet arī hronisko slimību pacientu aprūpe. Konsultēšana attālināti norit smagnēji. "Pacientiem no reģioniem medicīniskās aprūpes saņemšana ir apgrūtinātāka kaut vai fiziskās atrašanās dēļ. Ir speciālisti, kas pieejami vien Rīgā vai lielajos reģionu centros. Līdz ar to ģimenes ārsta atbildība ir liela, jo nevaru cilvēku vienkārši nosūtīt pie kolēģa blakus kabinetā," skaidro Kozlovska
Tas, ka ģimenes ārstiem īsts izaicinājums ir kovida vakcinācijas organizēšana un nodrošināšana, nav nekāds noslēpums, un daktere uzskata, ka izskatās – darbs ar vakcināciju vēl tikai uzņems apgriezienus, jo jānodrošina balstvakcinācija un jāsāk vakcinēt arī bērnus no piecu gadu vecuma.
Pilda arī psihologa lomu
Ģimenes ārsts saviem pacientiem ir uzticības persona, un viņam jāspēj novērtēt ne tikai pacienta fizisko, bet arī garīgo veselību, aizvadītajā gadā šī jomā īpaši aktualizējusies.
"Ļoti maz ir valsts apmaksātu psihiatru, psihoterapeitu, klīnisko psihologu, arī ģimenes ārstam darbs, lai nozīmētu pie šiem speciālistiem, nav vienkāršs – ir jāraksta nosūtījums atbilstoši ļoti nopietniem algoritmiem. VM šogad izstrādātā psihiskās veselības aprūpes programma nav sākusi īsti darboties. Pie speciālistiem, kam ir līgums ar valsti, rindas ir vairāku mēnešu garumā.
Ja cilvēks var maksāt pats, pieejamību veicina iespēja konsultācijas saņemt attālināti, arī ģimenes ārsti par psihiskās aprūpes jautājumiem var konsultēt pa telefonu, taču, ja cilvēkam ir smaga depresija, panikas lēkmes, trauksme u. c., tas nav izrunājams 5–10 minūtēs, konsultācija prasa daudz lielāku laiku un ģimene ārsta zināšanas, un paša garīgo veselību," teic daktere.
Viņa priecājas, ka svētku laikā būs iespēja atjaunot enerģijas resursus, pavadot brīvdienas ģimenes lokā – visi esot vakcinēti un varēšot sanākt kopā.