Ministra amata kandidāts Reirs Dienai skaidro, ka labklājības nozare viņam nav jauna, jo gan kā finanšu ministram, gan Budžeta komisijas vadītājam viņam bijusi ļoti liela saskare ar šiem jautājumiem. Šogad ciešā sadarbībā ar Labklājības ministriju strādāts pie pensiju, tehnisko palīglīdzekļu un citiem jautājumiem. Turklāt Finanšu ministrija saskaņo jebkuru dokumentu valdībā; tas dod iespēju iedziļināties.
Pēc Reira nosauktajām prioritātēm skaidrs ir arī tas, ka viņš vēlas cieši strādāt kopā ar Veselības un Izglītības un zinātnes ministriju. Kā vienu no galvenajām prioritātēm viņš min veselības apdrošināšanas ieviešanu, balstoties uz sociālajām iemaksām. Te svarīgi būtu pārņemt to valstu pieredzi, kurās arī lielā mērā daļa veselības aprūpes tiek finansēta no sociālā budžeta. Turklāt uzsvars būtu uz pensionāriem un cilvēkiem ar invaliditāti. Jāsamazina līdzmaksājumi, jāpiešķir lielāks finansējums ambulatorajai izmeklēšanai, un jāpārskata kompensējamo zāļu apmaksas apjoms. Tiks aktualizēts arī jautājums par pensiju indeksāciju un pensiju stāžu.
Starp prioritātēm ir arī demogrāfijas politika. Ir jānostabilizē pabalstu sistēma, un akcents jāliek uz trešā bērna politiku. Sistēmai būtu jābūt tādai, lai ģimenes būtu ieinteresētas lielākā atvašu skaitā.
Reirs min arī darbnespējas lapas ar nepieciešamību sistēmu uzlabot. Attiecībā uz Izglītības un zinātnes ministrijas reformām arī Labklājības ministrijai jādomā par sociālo spilvenu pedagogiem, kuri var zaudēt darbu, un izdienas pensijām. Topošajam ministram ir pārliecība, ka daudz arī izdosies paveikt, jo šajā un nākamajā gadā sociālais budžets ir ar pozitīvu bilanci.
Līdz šim Reirs kā ministrs izpelnījies slavu kā tāds, kurš nemāk veidot dialogu ar nozari. Iespējams, tas ir viens no iemesliem, kāpēc, piemēram, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera bija kategoriski pret viņa virzīšanu par premjera amata kandidātu, jo uzskatīja, ka tieši viņam būtu jāuzņemas daļa vainas par pašreizējās valdības demisiju nekvalitatīvi un neprofesionāli veidotā 2016. gada budžeta kontekstā. Arī uzņēmumu aptaujā Reirs saņēma viszemāko novērtējumu - 3,4 balles 10 ballu sistēmā. Turklāt visbiežāk jeb 28,8% gadījumu uzņēmēji par šī ministra darbu devuši tieši vienu balli.
Tas atstājis sekas, un tagad labklājības nozares pārstāvji ir nedaudz skeptiski - ir bažas par dialoga veidošanu.
Visu rakstu lasiet piektdienas, 5.februāra, avīzē Diena!