Seržants rosināja noteikt, ka par izvarošanu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no četriem gadiem. Pašlaik Krimināllikuma grozījumu projektā kā minimālais sods paredzēti divi gadi.
Deputāts Andrejs Judins (Vienotība) debatēs skaidroja, ka negrib nedz paust atbalstu, nedz noliegumu attiecīgajam priekšlikumam, taču esot jāņem vērā, ka attiecīgais pants regulē gan izvarošanas veicējus jeb izdarītājus, gan līdzdalībniekus. Piemēram, ja kāds cilvēks uzkūdīs citu personu veikt šo nodarījumu, tad minimālais sods viņam arī būs četri gadi. Šādos apstākļos tiesa varot izvērtēt konkrētās lietas apstākļus un secināt, ka, piemēram, par telpas došanu kriminālpārkāpuma veikšanai četri gadi ir pārāk liels cietumsods. Ja pārkāpējam tiesa piespriestu četrus gadus nosacīti, viņš paliks uz brīvām kājām. Judins akcentēja, ka tāpēc atbalstāma ir pašreizējā likuma redakcija, kas ļauj tiesai piespriest reālu divu gadu cietumsodu.
Seržants aicināja tādā gadījumā attiecīgo normu sadalīt, lai atsevišķi noteiktu sodus par uzkūdīšanu uz izvarošanu un atsevišķi - par izvarošanu. Viņš arī pauda, ka jāņem vērā, ka no 50 reizēm viena būs kūdīšana.
Tieslietu ministrijas Krimināltiesību departamenta direktore Indra Gratkovska skaidroja juridiskos šķēršļus šādai sadalīšanai. Arī viņa vērsa uzmanību, ka, pamatojoties uz normatīvā akta vairākām normām, tiesas "izdomā" mīkstinošos apstākļus, ja uzskata, ka paredzētais minimālais sods ir nesamērīgi bargs. Pieņemot attiecīgo normu tiks nevis panākts adekvāts un samērīgs sods, bet masveidā būs gadījumi, kas būs nosacīta brīvības atņemšana.
Komisijas sēdē izskanēja, ka saistībā ar šo priekšlikumu un diskusijām zināmā mērā tiek pausta neuzticība tiesām. Taču tiesām būtu jāļauj pašām pieņemt lēmumus par soda bardzību konkrētajā gadījumā.
Arī Ģenerālprokuratūra nesaskata nepieciešamību palielināt minimālo sankciju, tika norādīts Juridiskās komisijas sēdē.